Iespējams, tieši Ungārijas piemērs un tās premjera Viktora Orbana pārmetumi ES ir vislabākais apliecinājums, kāpēc Eiropai Enerģētikas savienība ir vajadzīga – pateicoties Budapeštas flirtam ar Maskavu, Ungārija par 1000 kubikmetru dabasgāzes maksās vien 260 ASV dolārus jeb ap 140 dolāriem mazāk, nekā par dabasgāzi no Norvēģijas rudenī maksāja Lietuva. Papildus tam Ungārija ir arī atbrīvojusies no pienākuma obligāti iegādāties noteiktu dabasgāzes apjomu pat tad, ja to nepatērē.
Piešķirot individuālas cenas, Putina Krievija var šķelt ES centienus uzlabot savu kopējo enerģētikas drošību. Ungārijas valdības runasvīrs Zlotans Kovačs tomēr uzsver, ka katrai valstij ir jārīkojas pēc saviem ieskatiem un jādomā savās interesēs.
„Mēs vienkārši nevaram domāt ar citu valstu galvām un citu valstsvīru galvām. Tā vietā mēs vēlamies domāt paši ar savām galvām un ņemot vērā Ungārijas intereses. Mūsu enerģētiskā atkarība no Krievijas ir fakts, un mūsu enerģijas drošība ir jau ikdienas jautājums, ikdienas problēma, kam ir vajadzīgs risinājums,” sacīja Kovāčs.
Eiropas Komisija tomēr ir atradusi netiešu veidu, kā censties apvaldīt dumpīgo Ungāriju, un plāno izmeklēt, vai pirms gada, pieņemot lēmumu Paksas atomelektrostacijas projektu uzticēt Krievijas uzņēmumiem, Ungārija nav pārkāpusi Eiropas regulas par publiskajiem iepirkumiem un valsts atbalstu.
Iespējamais klupšanas akmens ir fakts, ka Krievijas uzņēmumi netika izvēlēti konkursa procedūrā, atklāja EK pārstāve saziņai ar presi enerģētikas jautājumos Anna Kaisa Itkonena. „Komisija šobrīd ir sarunās ar Ungārijas atbildīgajām institūcijām, saistībā ar visiem jautājumiem, kas attiecas uz šo projektu. Tostarp arī jautājumiem, kuri ir saistīti ar valsts iepirkumu. Paksas atomelektrostacijas paplašināšanas projekta piešķiršana konkrētam pretendentam bez attiecīgas iepirkuma procedūras ir piesaistījusi Eiropas Komisijas uzmanību. Mūsu atbildīgie dienesti šobrīd vērtē šo jautājumu un saņem paskaidrojumus no Ungārijas institūcijām. Tiesa, izvērtēšanas process ir ļoti agrīnā stadijā, un šobrīd mums vēl nav nekāda pamata izteikt pieņēmumus par projekta atbilstību publisko iepirkumu likumiem vai noteikumiem par valsts atbalstu,” sacīja Itkonena.
Vēl lielāku saspīlētību Ungārijas un pārējās Eiropas valstu vidū ir izraisījis Ungārijas pērnā gada lēmums pārtraukt tā sauktās reversās dabasgāzes piegādes kara plosītajai Ukrainai, savu lēmumu pamatojot ar finansiāliem apsvērumiem.
