EK aicina cīnīties pret «zelta vīzām»

Eiropas Komisija aicina Eiropas Savienības valstis pastiprināt cīņu pret tā sauktajām "zelta pasēm" un "zelta vīzām". Šādas shēmas ļauj iegūt pilsonību vai uzturēšanās atļauju apmaiņā pret investīcijām. Komisija plāno stingrāk uzraudzīt šādas shēmas, jo tās var tikt izmantotas arī naudas atmazgāšanai un lai izvairītos no nodokļu nomaksas.

Šādas shēmas pastāv 20 Eiropas Savienības valstīs. Visaktīvāk ar to nodarbojas Kipra, Malta un Bulgārija, kas piešķir pases apmaiņā par aptuveni miljonu lielām investīcijām. Citas valstis apmaiņā pret dārgām investīcijām piešķir uzturēšanās atļauju, kas paver ceļu pilsonības iegūšanai.

EK aicina cīnīties pret «zelta vīzām»Artjoms Konohovs

    Lai gan nosacījumi un detaļas atšķiras, shēmu būtība ir līdzīga - pieteicējiem netiek prasīts dzīvot konkrētajā valstī un kopumā tiem, kuriem ir daudz naudas, pilsonību ir vieglāk nopirkt, nekā izmantot standarta naturalizācijas procedūru. 

    Tā, prezentējot pirmo Eiropas Komisijas ziņojumu šajā jomā, norāda Eiropas Savienības tieslietu komisāre Vera Jourova:

    “Mums ir jāapzinās, ka brīdī, kad kāda valsts pārdod tās pilsonību, tā vienlaicīgi pārdod arī Eiropas Savienības pilsonību.

    Tādēļ būtībā tā pārdod kaut ko, kas tai nemaz nepieder. Tādēļ mēs esam pilnībā pārliecināti, ka citām dalībvalstīm un visai Eiropas Savienībai kopumā te būtu jābūt teikšanai. Pārējām valstīm būs tiesības sekot tam, kas notiek.”

    Bulgārija jau pašlaik apspriež iespēju atteikties no "zelta pasēm". Tās neesot nesušas gaidīto atdevi, investīcijas un jaunas darbavietas. Līdzšinējā kārtība paredz, ka Bulgārijas pilsonību var saņemt, ieguldot pirmajā gadā vismaz 500 000 eiro un nākamajā vismaz divtik vairāk. 

    Pastāvīgu vai pagaidu uzturēšanās atļauju investoriem izsniedz 20 Eiropas Savienības valstis. To vidū ir Latvija un pārējā Baltija, kā arī Lielbritānija, Nīderlande, Francija, Spānija, Polija un Portugāle. Eiropas Komisija uzskata, ka "zelta vīzas" rada ļoti līdzīgus riskus kā "zelta pases", jo abos gadījumos ārvalstu pilsoņi iegūst tiesības brīvi pārvietoties pa visu Eiropas Savienību.

    Tādēļ Eiropas Komisija uzskata, ka attiecīgajām varasiestādēm dažādās valstīs būtu ciešāk jāsadarbojas un jāapmainās ar informāciju par to, kam tika atteikta pilsonības vai uzturēšanās atļaujas piešķiršana. Tāpat ir svarīgi rūpīgi pārbaudīt, no kurienes investoriem ir nauda. Ļoti iespējams, ka tā netika godīgi nopelnīta vai to mēģina paslēpt no nodokļiem. 

    Tāpat tieslietu komisāre ir pārliecināta, ka nepietiekami tiek izmantoti jau esošie rīki. Proti, pretendenti netiekot sistemātiski pārbaudīti Šengenas zonas un citās datu bāzēs. Tādēļ Brisele līdz šī gada beigām sola nākt klajā ar vienotu drošības prasību sarakstu, kas būtu jāpilda visām dalībvalstīm, kas vēlas piešķirt uzturēšanās atļaujas vai pilsonību par naudu. Tāpat tiks izveidota īpaša informācijas apmaiņas sistēma par to, kam šādu investoru shēmu ietvaros tika piešķirta vai atteikta uzturēšanās Eiropā.

    Nevalstiskās organizācijas "Transparency International" un "Global Witness" uzskata, ka ar to ir par maz. Izplatītajā paziņojumā tās norāda, ka Briselei būtu jāsper radikālāki soļi, lai pārtrauktu šādu shēmu darbošanos.

    "Transparency International" pērn secināja, ka visvairāk ar uzturēšanās atļaujām tirgojas Spānija, Ungārija, Portugāle, Lielbritānija un arī Latvija. Eiropas Komisijā norāda, ka šādā veidā caur tiešām ārvalstu investīcijām desmit gadu laikā Eiropas Savienībā ieplūduši 25 miljardi eiro.
     

    Saistītie raksti
    Pasaulē
    Ziņas
    Jaunākie
    Interesanti