"Sūdzības iesniegšana PTO nav viegls lēmums," norāda ES tirdzniecības komisārs Valdis Dombrovskis. "Taču pēc neveiksmīgiem vairākkārtīgiem mēģinājumiem šo jautājumu abpusēji atrisināt mēs neredzam citu iespēju, kā pieprasīt PTO strīdu izšķiršanas konsultācijas ar Ķīnu."
ES norāda, ka tai ir pierādījumi par Ķīnas īstenotajiem ierobežojumiem.
Starp tiem ir "atteikšanās veikt muitas procedūras Lietuvas precēm, Lietuvas importa pieteikumu noraidīšana, kā arī spiediena izdarīšana uz Lietuvas uzņēmumiem, kas darbojas no citām ES dalībvalstīm, lai tie vairs neizmatotu Lietuvas ražojumus savās piegāžu ķēdes".
Tomēr Dombrovskis uzsvēra, ka ES turpinās centienus panākt diplomātisku risinājumu šajā jautājumā.
"Ļaujiet man vispirms pateikt, ka Eiropas Savienības sadarbība ar Ķīnu paliek fakts. Ķīna ir ievērojams mūsu tirdzniecības partneris. Ķīna ir arī būtisks partneris tādu Eiropas Savienības globālo mērķu sasniegšanai kā klimata pārmaiņu novēršana, kas prasa kolektīvu pieeju," teica Dombrovskis.
"Mēs novērtējam šīs attiecības un vēlamies tās turpināt un padziļināt. Tomēr mūsu attiecības pieprasa savstarpēju cieņu. Mums ir jābūt spējīgiem runāt par sarežģītiem jautājumiem un jāspēj tos risināt.”
Tomēr pat Ķīnas oficiālie statistikas dati apliecina, ka Lietuvas preču imports uz šo valsti pagājušā gada decembrī ir samazinājies par aptuveni 90% salīdzinājumā ar 2020. gada decembri. Tas skaidri parāda, ka Pekina ir neoficiāli nolēmusi bloķēt Lietuvas preces.
"Kopš 1. decembra Ķīnas muita liedz ievest Lietuvas preces Ķīnas tirgū. Visvairāk skarta ir farmācijas, lāzeru, elektronikas un pārtikas nozare," vēsta Dombrovskis.
"Ķīnas kompānijas atceļ pasūtījumus no Lietuvas. Ķīna arī pārtrauc savu preču eksportu uz Lietuvu. Turklāt Ķīna izdara spiedienu uz starptautiskām kompānijām, lai tās pārtrauc iepirkt Lietuvā ražotās sastāvdaļas, pretējā gadījumā draudot ar importa ierobežojumiem.”
Pirmais šādas ES rīcības solis PTO strīdu izšķiršanas noteikumu ietvaros paredz pieprasīt konsultācijas, kurās bloks oficiāli lūgs Ķīnu sniegt papildu informāciju par tās īstenotajiem pasākumiem, lai panāktu mierīgu nesaskaņu atrisināšanu.
Ja 60 dienu laikā netiks panākts rezultāts, ES varēs pieprasīt PTO pieņemt lēmumu saistībā ar šīm nesaskaņām.
Pekina uz ES sūdzības iesniegšanu reaģēja, apsūdzības par piespiešanas metožu izmantošanu pret Lietuvu nodēvējot par nepamatotām.
"Strīds starp Ķīnu un Lietuvu ir politisks, nevis ekonomisks," uzsvēra Ķīnas Ārlietu ministrijas preses sekretārs Džao Lidzjaņs.
Pekina uzskata Eiropas Savienības pārmetumus par nepamatotiem un nekonsekventiem.
Turpretī Lietuvas ārlietu ministrs Gabrieļus Landsberģis ir pozitīvi novērtējis Eiropas Komisijas lēmumu un sacīja, ka tas sūta skaidru signālu, ka Eiropa nesamierināsies ar politiski motivētu ekonomisko spiedienu.
Arī Taivāna ir nākusi klajā ar paziņojumu, kurā izsaka solidaritāti ar Lietuvu. Taivānas Ārlietu ministrija sacījusi, ka Ķīnas nepienācīgā ekonomiskā un tirdzniecības rīcība ir traucējusi daudzām valstīm.
Jau vēstīts, ka rudenī Ķīna apturēja kravu vilcienu plūsmu uz Lietuvu un pārtrauca pārtikas eksporta atļauju izsniegšanu Lietuvas uzņēmumiem, kā arī samazināja kredītlimitu un paaugstināja cenas Lietuvas uzņēmumiem.
Decembra sākumā Ķīna izdzēsa Lietuvu no savām muitas sistēmām. Pēc laika problēmas šķietami tika atrisinātas, tomēr Lietuvas uzņēmumiem joprojām ir sarežģīti deklarēt savas preces Ķīnā.
Pekina pēdējā laikā izdara uz Lietuvu ekonomisko un diplomātisko spiedienu, reaģējot uz Viļņas lēmumu atļaut Taivānai veidot pārstāvniecību Lietuvā, tās nosaukumā lietojot vārdu "Taivāna", jo Ķīna cenšas nepieļaut nekādus Taivānas mēģinājumus darboties kā neatkarīgai valstij.
Citviet pasaulē šādu pārstāvniecību nosaukumos tiek izmantots Taivānas galvaspilsētas nosaukums "Taibei", respektējot Pekinas īstenoto "vienas Ķīnas" politiku, kas neļauj Taivānu uzskatīt par atsevišķu valsti.
