Sadaļas Sadaļas

Dienas ziņas

Dienas ziņas

Dienas ziņas

Ventspils novadā cīnās ar ugunsgrēku angārā

Lietuvas un Baltkrievijas robežu apmeklē EP prezidents

Eiropas Savienība sola atbalstu Lietuvai, lai ierobežotu migrantu plūsmu no Baltkrievijas

Lietuvā no Baltkrievijas aizvadītās diennakts laikā ieradušies vēl vairāk nekā 130 migrantu, kas ir vairāk nekā visa 2020. gada laikā. Nu jau vairākas dienas pēc kārtas Baltkrievijas un Lietuvas robežu nelegāli šķērso vairāk nekā 100 cilvēku dienā.

Eiropas Savienība sola atbalstu Lietuvai, lai ierobežotu migrantu plūsmu no BaltkrievijasUģis Lībietis/Latvijas Radio

Šajās dienās Lietuvas un Baltkrievijas robežu apsekoja arī Lietuvas premjerministre Ingrīda Šimonīte un Eiropadomes prezidents Šarls Mišels, kurš solīja sniegt Lietuvai nepieciešamo atbalstu robežas uzraudzības stiprināšanā, kā arī sarunās ar izcelsmes valstīm par migrantu atpakaļuzņemšanu.

Mišels apmeklēja vairākas robežsardzes institūcijas, tostarp robežsargu skolu Medininkos, kuras telpas pašlaik tiek izmantotas, lai robežas šķērsotājus izvietotu uz Covid-19 pašizolācijas laiku. Mišels arī nolika ziedus pie Medininku slaktiņa memoriāla, pieminot 1991. gada traģēdiju, bet pēc tam uzsvēra, ka nelegālās migrācijas krīzē Eiropas Savienība darīs visu iespējamo, lai palīdzētu Lietuvai.

“Lietuvas robeža ir Eiropas robeža. Tāpēc man bija tik svarīgi šeit ierasties un saprast, kādā situācijā mēs atrodamies, kas ir vajadzīgs un ko Eiropas Svaienība var darīt, lai atbalstītu Lietuvu.

Es arī gribētu atgādināt, a mēs pirms pāris nedēļām ieviesām sankcijas pret Baltkrieviju, pēc tam mums sekoja arī Lielbritānija un ASV. Tas nozīmē, ka mēs cīnāmies, lai aizstāvētu mūsu pamatvērtības."

Būvēs telšu nometni

Lietuvas varas iestādes pašlaik aktīvi meklē telpas bēgļu izmitināšanai uz karantīnas laiku, taču pašvaldībām nav skaidrības par to, kurš segs izdevumus.

Lielākā daļa migrantu pašlaik atrodas Druskininkos, taču Lietuvas iekšlietu ministre Agne Bilotaite ir pieprasījusi arī citām pašvaldībām līdz trešdienai atrast vietas, kur izmitināt migrantus uz 10 dienu ilgo karantīnas laiku. Pēc tam šos cilvēkus paredzēts nosūtīt uz telšu nometni, kuru plānots uzbūvēt nedēļas laikā.

“Pašlaik vietas tiek izraudzītas pēc tā, vai tur ir pieejams ūdens un elektrība. Taču mēs tiešām nedomājam par kaut kādiem īpaši komfortabliem apstākļiem,” vēsta Bilotaite.

Vietējās pašvaldības gan joprojām ir neziņā par to, cik cilvēku tām ir uzdots uzņemt un kas apmaksās šo cilvēku izmitināšanu, barošanu un apsargāšanu. Tāpat nav zināms, vai migranti tiešām būs jāizmitina tikai 10 dienas.

Noraida prasības pēc patvēruma

Līdz šim daudzi migranti jau ir aizbēguši, daļa ir notverta Polijā. Lietuvas Iekšlietu ministrija mēģina noskaidrot, vai būs iespējams cilvēkus nogādāt atpakaļ viņu izcelsmes valstī, taču arī šis process rada grūtības, jo daudziem no ieceļotājiem nav dokumentu, bet Lietuvai nav atpakaļizdošanas līgumu ar valstīm, no kurām viņi atbraukuši.

Līdz šim Lietuvas migrācijas dienests ir saņēmis aptuveni 800 patvēruma pieteikumus, no kuriem puse tiek izskatīta steidzamības kārtā. No 86 izskatītajiem pieteikumiem nevienai personai patvērums nav piešķirts.

“Lietuva viņiem ir vienkārši pietura ceļā uz Rietumeiropas valstīm, lielākoties Vāciju. Patvēruma pieprasījumu iesniegšana ir veids, kā pavadīt neilgu laiku Lietuvā, iegūt uzturēšanās vietu, bet kamēr pieprasījums tiek izskatīts, izmantot savas tiesības pamest Ārzemnieku reģistrācijas centru Pabradē," stāsta Lietuvas robežsardzes pārstāvis Ģiedrus Mišutis.

Tikmēr Lietuvas prezidents Gītans Nausēda, kurš Viļņā uzņēma Eiropadomes prezidentu Šarlu Mišelu, atzinis, ka Lietuva līdz šim ir nepietiekami stiprinājusi robežu ar Baltkrieviju un pašlaik apmēram 60% no robežas neatbilst pat minimālajiem kvalitātes standartiem. Nausēda paudis cerību, ka robežas drošības garantēšanā aktīvāk iesaistīsies arī Eiropas Savienība.

Jākoncentrējas uz migrācijas novēršanu

“Mūsu valdībai ir steidzami jārīkojas, lai stiprinātu Eiropas Savienības ārējās robežas infrastruktūru un personālu. Ir jāpaātrina Eiropas Savienības fondu novirzīšana šiem mērķiem, kā arī jāvienojas par papildu palīdzību no robežapsardzes dienesta FRONTEX un Eiropas Patvēruma atbalsta biroja puses. Bez kavēšanās ir nepieciešams sazināties arī ar Irākas un Turcijas valdībām, lai vienotos par nelegālo migrantu izdošanu.”

Atbildot uz šiem aicinājumiem, Šarls Mišels solījis, ka jau nākamajā nedēļā šis jautājums tiks apspriests ar Irākas prezidentu. Pēc Mišela domām, situācijas normalizēšanā būtu solidāri jāiesaistās visām Eiropas Savienības valstīm.

Eiropadomes prezidents uzsvēris, ka FRONTEX palīdzība tiks piešķirta un Lietuvai tiks palīdzēts. Runājot par iespējamo migrantu sadalīšanu starp dalībvalstīm, Mišels atzinis, ka šis jautājums ir visai problemātisks, tāpēc primāri būtu nepieciešams koncentrēties uz migrācijas savlaicīgu novēršanu.

KONTEKSTS:

2021. gada vasarā ievērojami palielinājies migrantu skaits, kas no Baltkrievijas cenšas iekļūt Lietuvas teritorijā. Lielākā daļa migrantu ir bēgļi no Irākas, Sīrijas un Afganistānas. Lietuvas amatpersonas uzskata, ka Baltkrievijas varasiestādes apzināti neliek šķēršļus robežas šķērsošanai, lai tādējādi sodītu Lietuvu par atbalstu Baltkrievijas opozīcijai un sankcijām pret Aleksandra Lukašenko režīmu. Lietuva šādu rīcību raksturo kā hibrīdkara izvēršanu pret Eiropas Savienību.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt