Sadaļas Sadaļas

Eiropas Savienība sāk iestāšanās sarunas ar Serbiju

Pirmdien, 14.decembrī, Eiropas Savienība sāk iestāšanās sarunas ar Serbiju, atverot pirmās divas sarunu sadaļas. Līdz ar to sāksies process, kas parasti ilgst vairākus gadus, lai Serbijas likumus pieskaņotu Eiropas Savienības tiesību normām. Starp jomām, kur nepieciešamas visnopietnākās reformas, ir tiesu sistēma un cīņa pret korupciju. Serbijai arī būs jāturpina normalizēt savas attiecības ar savu bijušo provinci Kosovu, kuras neatkarību Belgrada neatzīst.

Kaut oficiāli Serbija iestāšanās sarunas sāka jau 2014.gada janvārī, līdz praktiskam sākumam - iestāšanās sarunu sadaļu atvēršanai - bija jāciešas gandrīz divi gadi. Eiropas Savienība gaidīja, līdz Belgrada būs pietiekami pavirzījusies uz priekšu attiecību normalizācijā ar savu bijušo provinci Kosovu, kas pirms vairākiem gadiem vienpusēji pasludināja neatkarību. Novembrī Eiropas Komisija lēma, ka nu ir sasniegts pietiekami.

Pirmdien, 14.decembrī, Eiropas Savienība un Serbija atvērs pirmās divas sarunu sadaļas - 32.sadaļu, kas saistīta ar finanšu kontroli, un 35.sadaļu, kas saistīta ar attiecību normalizāciju starp Serbiju un Kosovu. Šādām sarunām ir jāiziet cauri katrai Eiropas Savienības kandidātvalstij, un sadaļas attiecas uz dažādām jomām, kurās kandidātvalstij jāpanāk vienošanās par savu nacionālo normu saskaņošanu ar Eiropas Savienības tiesību normām. Visām sadaļām jābūt izrunātām un slēgtām, lai valsts varētu tikt atzīta par gatavu Eiropas Savienībai. Parasti šis process aizņem vairākus gadus.

Sarunās ar Serbiju ir 35 sadaļas. Pēdējā, 35.sadaļa, ir unikāla Serbijas gadījumā, jo tā saistīta ar Belgradas attiecībām ar Kosovu, kuras neatkarību Serbija atsakās atzīt. Tādēļ abu pušu attiecību normalizācijas sarunas, kurās kā vidutāja darbojusies Eiropas Savienībā, bijusi nozīmīgas Serbijas ceļā uz pievienošanos kopienai.

Eiropas Savienības paplašināšanās komisārs Johaness Hāns pirms dažām dienām vizītē Belgradā paziņoja, ka Serbijai jāturpina attiecību normalizācija ar Kosovu, un uzskatīja dažas jomas, kur Belgradai jāsaņemas visvairāk - tiesu sistēmas reforma, cīņa pret korupciju un diskrimināciju, vārda brīvības stiprināšana.

Hāns uzsvēra, ka Serbijai šīs reformas nepieciešamas nevis Eiropas Savienības dēļ, bet tādēļ ka tām ir potenciāls modernizēt Serbiju un dot labumu valsts iedzīvotājiem: "Vēlos skaidri pateikt - Eiropas Savienība tikai var piedāvāt lauku. Jums ir jāiesēj labība. Bet jūs arī varat novākt ražu. Esmu priecīgs, ka pirmdien oficiāli atveram pirmās sarunu sadaļas. Bet tas nav iemesls, lai atslābtu un ļautos bezrūpībai. Gluži pretēji - tagad īstais darbs tikai sākas."

Serbija ir lielākā no valstīm, kas izveidojās pēc bijušās Dienvidslāvijas sabrukuma. Eiropas Savienībai jau ir pievienojušās divas bijušās Dienvidslāvijas republikas - Slovēnija un Horvātija.

Serbijas valdība savulaik izteicās, ka cer iestāties Eiropas Savienībā 2020.gadā. Jebkurā gadījumā, ceļš vēl ir garš - būs vajadzīgas daudz un sāpīgas reformas, arī jāturpina dialogs ar Kosovu, kas iekšpolitiski ir ļoti jūtīga tēma.

Šobrīd Serbijas pozīcija nav vienkārša arī ģeopolitiski - Belgrada ir nostājusies uz eirointegrācijas ceļa, bet tajā pašā laikā cenšas saglabāt labas attiecības arī ar vēsturisko sabiedroto Krieviju. Konflikts Ukrainas austrumos, Krimas aneksija, Eiropas Savienības sankcijas pret Maskavu - šajā situācijā Belgrada centusies palikt pēc iespējas neitrāla, uzmanīgi ieņemot pozīcijas ārpolitikas un drošības jautājumos.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Pasaulē
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt