Pusdiena

Pusdiena 24.07.2017

Pusdiena

Pusdiena 25.07.2017

Eiropas Savienība nav apmierināta ar jaunākajām ASV sankcijām pret Krieviju

Eiropas Savienība nemierā ar ASV jaunākajām sankcijām pret Krieviju

Eiropas Savienība (ES) nav apmierināta ar jaunākajām ASV sankcijām pret Krieviju. Briselē izskan satraukums, ka šīs sankcijas varētu skart vairākus naftas un gāzes piegādes projektus, kuros ir iesaistīti Krievijas uzņēmumi, tostarp arī “Nord Stream 2”. Lai gan Latvija ir starp tām valstīm, kas pret jauno gāzesvadu Baltijas jūrā iebilst.

Politiskā vienošanās par jaunu sankciju ieviešanu pret Krieviju, Irānu un Ziemeļkoreju, kas aizvadītajās brīvdienās ir panāktā ASV Kongresā, var atstāt plašas sekas arī uz ES valstīm.

Izdevums "Politico" vēsta, ka ES komisāriem izplatītajā dokumentā tiek pausts Eiropas Komisijas (EK) priekšsēdētāja Žana Kloda Junkera satraukums par to, ka jaunās sankcijas varētu skart dažādus Eiropas projektus enerģētikas jomā, jo tajos ir iesaistīti Krievijas uzņēmumi.

Pirmais, kas šajā gadījumā nāk prātā, ir pretrunīgi vērtētais gāzesvads “Nord Stream 2”, ko Krievijas gāzes koncerns “Gazprom” īsteno kopā ar vairākiem Eiropas uzņēmumiem.

Lai gan Latvija ir starp tām 13 ES valstīm, kas iebilst pret šo gāzesvadu Baltijas jūras dzelmē, saucot to par ģeopolitisku, nevis ekonomisku projektu. Turpretī Vācija un vairākas citas valstis vēlas tā īstenošanu.

Jaunais ASV likumprojekts dod tiesības ASV prezidentam Donaldam Trampam uzlikt sankcijas jebkuram uzņēmumam, tostarp arī Eiropas, ja tas ir iesaistīts gāzes vai naftas cauruļvadu attīstībā un ekspluatācijā, kas ved no Krievijas uz Eiropu vai arī atrodas tikai Krievijas teritorijā.

Kā norāda "Politico", Vācijas un Austrijas pārstāvji jau jūnijā ir sacījuši, ka šādi ASV mēģina izmantot politiskos rīkus, lai veicinātu savas sašķidrinātās dabasgāzes noietu Eiropā. Jaunās sankcijas varētu skart arī Krievijas gāzes piegādi caur Ukrainu, jo arī šajā procesā ir iesaistīti Krievijas uzņēmumi.

Briselē norāda, ka šāda ASV Kongresa rīcība grauj G7 valstu vienotu pieeju pret Krimas aneksiju.

Tādēļ EK varētu mēģināt pieprasīt, lai ASV prezidents Donalds Tramps izsludinātu deklarāciju, kurā tiktu apliecināts, ka jaunās sankcijas netiks pielietotas pret Eiropas kompānijām.

Līdzīgu dokumentu 2014. gadā parakstīja arī iepriekšējais Baltā nama saimnieks Baraks Obama. Tāpat ES var izmantot jau spēkā esošos Eiropas likumus, kuri liedz bloka teritorijā piemērot ASV ekstrateritoriālos likumus.

Jaunās ASV sankcijas pret Krieviju, Ziemeļkoreju un Irānu ir zīmīgas arī ar to, ka tās pirmo reizi ierobežo prezidenta iespējas tās vienpersoniski atcelt.

Līdz šim ASV valsts vadītājam ir bijušas šādas pilnvaras, ko Obama ir izmantojis, piemēram, lai atteiktos no sankcijām pret Irānu apmaiņā pret jauno atomenerģijas vienošanos. Tomēr, kā norāda laikraksts “The New York Times”, Trampa ilgstošā atteikšanās publiski atzīt, ka Krievija ir iejaukusies prezidenta vēlēšanu norisē, lika pat republikāņiem piekrist prezidenta pilnvaru ierobežošanai šajā jomā. Jaunais Baltā nama komunikācijas direktors Entonijs Skaramuči intervijā CNN pēc būtības sacījis, ka Tramps nevēlas atzīt Krievijas hakeru lomu vēlēšanās, jo līdz ar to uzreiz tiktu apšaubīta arī viņa ievēlēšanas likumība.

0 komentāri
Pievienot komentāru
Komentēt vari ar kādu no saviem sociālajiem profiliem
Pasaulē
Ziņas
Jaunākie
Populārākie
Interesanti