ASV grasās ierobežot Trampa iespējas potenciāli atcelt sankcijas pret Krieviju

ASV likumdevēji ir panākuši vienošanos par likumprojektu, kas ļauj ieviest jaunas sankcijas pret Krieviju, Irānu un Ziemeļkoreju. Piedāvātais projekts paredz ierobežot arī valsts prezidenta Donalda Trampa iespējas potenciāli atcelt sankcijas pret Maskavu. Bažas par jauno likumprojektu jau paudusi Eiropas Savienība, kas aicinājusi Vašingtonu aktīvāk sadarboties ar pārējiem G7 grupas partneriem.

ASV grasās ierobežot Trampa iespējas potenciāli atcelt sankcijas pret KrievijuUģis Lībietis
    ASV Senāts likumu par pretošanos Irānas destabilizējošajām aktivitātēm pieņēma pagājušajā mēnesī, taču vēlāk Republikāņu partija ierosināja šajā dokumentā iekļaut arī sankcijas pret Ziemeļkoreju. Kā sestdien, 22. jūlijā, paziņojis ASV Pārstāvju palātas vairākuma līderis Kevins Makartijs, jau nākamajā otrdienā

    Kongress balsos par likumprojektu paketi, kas paredz saukt pie atbildības Irānu, Ziemeļkoreju un Krieviju par to bīstamajām darbībām.

    Vēlme palielināt spiedienu uz minētajām valstīm Vašingtonā nav nekāds jaunums, taču šoreiz uzmanību ir piesaistījusi likumdevēju, turklāt gan republikāņu, gan demokrātu, vēlme ierobežot valsts prezidenta pilnvaras.

    Proti, turpmāk prezidentam būs jāiesniedz Kongresam ziņojums par paredzētajām darbībām, kas varētu ievērojami mainīt ASV ārpolitiku attiecībā pret Krieviju.

    Tas attiecas gan uz iespējamo sankciju mīkstināšanu, gan uz pagājušā gada beigās atbrīvoto Krievijas diplomātisko īpašumu iespējamo atdošanu Krievijai.

    Pēc šāda ziņojuma saņemšanas Kongresam tiktu dotas 30 dienas laika diskusijām pirms balsojuma par to, vai piedāvātās izmaiņas atcelt vai ne. Daudzi likumdevēji cer, ka jaunais likumprojekts palielinās spiedienu uz Trampu, liekot viņam ieturēt stingru nostāju attiecībā pret Maskavu. Īpaši aktuāli tas ir laikā, kad Trampa administrācija ir ierauta skandālā par prezidentam tuvu stāvošu cilvēku iespējamo saistību ar Krieviju un tās iejaukšanos pērnā gada vēlēšanu procesā ASV.

    Trampam ir iespēja likumprojektu bloķēt, bet tas izsauktu lielu neapmierinātību un radītu vēl lielākas aizdomas par viņa saiknēm ar Krieviju, kas tiek izmeklētas.

    Kongresa pārstāvju palātas demokrātu līdere Nensija Pelosi ir uzsvērusi, ka likumprojekta galvenais mērķis ir sodīt Krieviju gan par 2014. gadā īstenoto Krimas aneksiju, gan par iejaukšanos ASV vēlēšanās. Pelosi gan paudusi bažas, ka Ziemeļkorejas iekļaušana likumprojektā var novest pie dokumenta pieņemšanas senātā.

    Tikmēr bažas par papildu sankcijām pret Krieviju un Irānu ir izteikusi Eiropas Savienība (ES), norādot, ka pārlieku liela Vašingtonas patstāvība šajā jautājumā var novest pie plašām un neparedzamām sekām, piemēram, var tikt kavēti ES centieni diversificēt enerģijas piegādes avotus.

    Vācija jau ir brīdinājusi par iespējamiem pretpasākumiem, ja ASV ieviesīs sankcijas pret uzņēmumiem, kuri iesaistīti gāzesvada “Nord Stream 2” būvniecībā Baltijas jūrā. ES diplomāti uzskata, ka Vācijas un ASV nesaskaņas var apdraudēt bloka vienotību, cenšoties panākt vienprātību sarunās ar Krieviju. Lai novērstu potenciālās nesaskaņas, ES aicina Savienotās valstis aktīvāk koordinēt savas darbības jaunu sankciju jautājumos ar saviem starptautiskajiem partneriem no G7 grupas, ieskaitot arī pašu ES .

    0 komentāri
    Pievienot komentāru
    Komentēt vari ar kādu no saviem sociālajiem profiliem
    Pasaulē
    Ziņas
    Jaunākie
    Populārākie
    Interesanti