Tusks norāda, ka ES vajadzēja censties gūt vairāk kontroles pār projektu. Tuska vēstule vēlreiz pierāda to, cik ļoti atšķiras ES līderu viedokļi attiecībā uz „Gazprom” un Krievijas gāzes piegādēm.
Kamēr EK centās gūt vairāk kontroles pār projekta īstenošanu, Vācija šo projektu atbalstīja savukārt Austrumeiropas valstis šo projektu neatbalstīja vispār.
Tusks savā vēstulē uzsvēra, ka "Nord Stream 2" būvniecība ir pretrunā ar ES un EK centieniem mazināt enerģētisko atkarību no Krievijas, īpaši pēc notikumiem Ukrainā un Krimas aneksijas. Jaunais gāzes vads palielinātu valstu atkarību no Krievijas gāzes un nostriprinātu „Gazprom” pozīcijas ES un pret EK.
ES vēlas turpināt saņemt Krievijas gāzi caur Ukrainu, kurai gāzes līgums ar Krieviju beidzas 2019.gadā, līdz ar to "Nord Stream 2" būtu pretrunā šim mērķim.
Līdz šim "Nord Stream 2" atbalstītāji ir noraidījuši jebkādas ES pretenzijas uz lielāku kontroli pār projektu, norādot, ka tas ir vienkārši biznesa projekts.
Brisele šobrīd cenšas mainīt šo situāciju un panākt, ka EK tiek piešķirts mandāts līguma ar Krieviju noslēgšanai, kas ietvertu arī noteikumu izstrādi. Tuska vēstules mērķis bija atgādināt, ka jebkurā šāda veida līgumā ir jābūt atspoguļotiem ES noteikumiem un politiskajiem mērķiem.
Tikmēr starptautiskā konsorcija “Nord Stream” pārstāvji noliedz projekta ģeopolitisko nozīmi. “”Nord Stream 2” ir komerciāls projekts. Tā virzītāji redz ekonomisko izdevīgumu, bet investori pauduši gatavību ieguldīt naudu. Tā attīstība nav saistīta ar politisko noskaņojumu. Projekts tiek īstenots atbilstoši spēkā esošajai likumdošanai, ko veido Eiropas, nacionālā un starptautiskā likumdošana. Tas nav saistīts ar politisko vidi vai valdošajiem politiskajiem noskaņojumiem,” pauda “Nord Stream2” pārstāvis ES Sebastians Sāss.
Projekta īstenotāji uzsver, ka Baltijas valstis un Poliju apejošais “Nord Stream 2” vairos Eiropas energodrošību, turklāt līdz ar lielākiem gāzes piegādes apjomiem no Krievijas sarukšot tās cena.
Jau ziņots, ka projekta “Nord Stream 2” mērķis ir piegādāt dabasgāzi Eiropas valstīm, apejot Ukrainu, Poliju un Baltijas valstis. Eksperti uzskata, ka jaunais cauruļvads palīdzēs nodrošināt Eiropu ar šo svarīgo dabas resursu, tomēr palielinās bloka dalībvalstu atkarību no Krievijas.
Pirmās divas “Nord Stream” cauruļvadu līnijas starp Krieviju un Vāciju tika pabeigtas 2011. un 2012.gadā, kad Krievijas un ES attiecības bija daudz labākas.
Jaunais “Gazprom” projekts paredz vēl divu līniju izbūvi līdz 2019.gadam, lai gan Eiropas Komisija pašlaik uzlikusi mākslīgus ierobežojums jau esošajiem gāzesvadiem, cenšoties mazināt atkarību no Krievijas gāzes. Bažas par projekta lietderību un cauruļvada negatīvo ietekmi uz ES enerģētisko neatkarību izsaka arī Baltijas valstis, Polija un Zviedrija.