Pasaules panorāma

Pasaules panorāma

Pasaules panorāma

Pasaules panorāma

Pēc Covid-19 Eiropas reģioni var atkopties nevienmērīgi

Eiropas pašvaldību līderis: Covid-19 pandēmijas sekas jāpārvar visiem kopā

Visiem ir jāiesaistās, arī pašvaldībām, lai apkarotu Covid-19 pandēmiju, intervijā LTV raidījumam “Pasaules panorāma” uzsver Eiropas Reģionu komitejas vadītājs Apostols Dzidzikosts. Šī organizācija Briselē pārstāv Eiropas pašvaldību intereses.

Dzidzikosts atzīst, ka, lai arī Eiropas Savienības dalībvalstīm ir pieejami palīdzības fondi, tomēr pastāv risks, ka atkopšanās pēc Covid-19 pandēmijas Eiropas reģionos notiks nevienmērīgi.

Briselē ar Reģionu komitejas priekšsēdētāju tikās LTV žurnālists Gints Amoliņš.

Gints Amoliņš: Cik daudz pašvaldību ir Eiropas Savienībā?

Apostols Dzidzikosts: Mums ir 300 reģionu un 90 000 pašvaldību, un tās visas pārstāv Eiropas Reģionu komiteja. Tie ir 1,1 miljons vēlētu politiķu reģionālā un vietējā līmenī.

Ņemot vērā pašvaldību lielo skaitu, Covid-19 pandēmijas sekas tās droši vien izjutušas ļoti dažādi?

Sekas bijušas diezgan asimetriskas. Tomēr mums jārīkojas simetriski. Mums jāsniedz precīzas atbildes uz cilvēku vajadzībām katrā reģionā un pilsētā. Un tāpēc mēs Eiropas Reģionu komitejā sakām, ka pilsētu un reģionu lomai ir jābūt priekšplānā, jo precīzi zinām, kur un kā piešķirt naudu no atveseļošanas fonda, jaunā plānošanas perioda, kohēzijas fondiem, lai problēmas risinātu pēc katra Eiropas reģiona un pilsētas vajadzībām.

Jūsuprāt, kādas ir Eiropas Savienības reģionu un pašvaldību galvenās vajadzības, lai tiktu galā ar pandēmiju un sāktu atveseļošanos?

Es teiktu, tā ir veselības joma, digitalizācija un Zaļais kurss. Ārkārtas situācija veselības aprūpē nozīmē, ka jāspēj sniegt labāku un efektīvāku veselības aprūpi.

Mums arī jārunā par vidi, Zaļo kursu, klimata ārkārtas situāciju, jo šovasar redzējām, ko tas nozīmē ar mežu ugunsgrēkiem un plūdiem.

Treškārt, jāveicina digitalizācija, kur joprojām vērojama plaisa starp pilsētām un lauku teritorijām. Digitalizācijas plaisa nozīmē problēmas izglītības sistēmai, skolām, problēmas uzņēmumiem un reģionu attīstībai.

Runājot par “šķēru efektu”, ka ir milzīga finansējuma plaisa, atšķirīga pandēmijas ietekme reģionos, vai pastāv arī “divu ātrumu” atkopšanās risks?

Jā, tas ir lielākais risks, no kā mums jāizvairās. Šāda veida rezultātu var veicināt centralizācija. Mums vajadzīga decentralizēta atveseļošanas naudas piešķiršanas metode, lai nebūtu šāda riska.

Mums ir jāatgūstas visiem kopā. Jo no pandēmijas izraisītās krīzes atgūsimies vai nu visi kopā, vai neviens. Šajā procesā jāiesaista reģioni, pilsētas un pilsoņi.

Cik lielu lomu šajā procesā spēlē vakcinācija pret Covid-19? Eiropas Savienībā mums ir vairāk nekā pietiekami vakcīnu, taču vakcinācijas rādītāji starp valstīm ir diezgan atšķirīgi.

Tas ir risks. Cilvēkiem ir jāvakcinējas, jāpalielina vakcinēto iedzīvotāju īpatsvars visās dalībvalstīs. Lai to izdarītu, mums jācīnās pret dezinformāciju. Jāsadarbojas visiem valdības līmeņiem – dalībvalstīm un reģionālā un vietējā līmenī, lai reaģētu uz viltus informāciju un lai nodotu vēstījumu, ka tikai ar vakcīnu varēsim atgriezties pie normālas dzīves.

Tikai ar vakcīnu mūsu ekonomika atkal sāks darboties normāli, un tikai ar vakcīnas palīdzību mēs izbeigsim šo krīzi.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt