Moldova, kas atguva neatkarību no PSRS, joprojām izjūt Krievijas spiedienu. Sabiedrība ir sašķelta. Pašreizējā Moldovas prezidente Maija Sandu ir pārliecināta Eiropas ceļa piekritēja, taču viņai ir arī daudz pretinieku, un jārēķinās arī ar provokācijām.
Vēlas iekļauties Eiropas Savienības ģimenē
Tuvojoties prezidenta vēlēšanām un referendumam par iestāšanos ES, Moldovā aktivizējas dažādas politiskas un arī sabiedriskas organizācijas, piemēram, viena no tām uzskata, ka Moldovai ir ne tikai jāiestājas ES, bet, ka arī jāapvienojas ar Rumāniju.
"Mēs ticam, ka tas ir pareizais ceļš uz Eiropas Savienību – caur apvienošanos," spriež Nikolajs.
"Es piekrītu. Rumāņi mīl mūs. Mēs viņus arī," uzskata Nellija.
"Moldovai jābūt neatkarīgai valstij. Un kā atsevišķai valstij ir jāiestājas Eiropas valstu ģimenē," domā Andrejs.
"Ar abām rokām par! Lai mūsu Moldova uzplaukst Eiropas Savienībā. Tāpat, kā to izdarīja Latvija un citas valstis no bijušās PSRS," stāsta Valērijs.
Citās domās ir Anastasija: "Tomēr mēs esam atšķirīgi no Eiropas Savienības valstīm. Tas būs par grūtu – tur iekļauties un pilnīgi visu valsti pārtaisīt. Neuzskatu to par labāko variantu."
Krievijas naudas ietekme
Dažādās aptaujās secināts, ka Moldovā proeiropeiski noskaņoto iedzīvotāju ir ap 30%, prokrievisko - ap 25%, bet ļoti daudz – ap 45% – var uzskatīt par svārstīgiem. Taču tā kā viņu vidū palēnām atbalsts Eiropas Savienībai pieaug, kopumā tas varētu būt 50-60% robežās.
Ņemot vērā, ka Moldova ir viena no trūcīgākajām Eiropas valstīm, Krievijas nauda te var stipri iespaidot vēlētājus.
Tādēļ varasiestāžu uzdevums – apturēt nelegālas naudas, iespējams, pat miljoniem dolāru vērtībā nonākšanu apritē, kā to nesen centās izdarīt Moldovas pašvaldību vēlēšanās.
"Šie veidi, kā naudu mēģina iesūtīt, ir ļoti radoši. Tur bija viss, sākot ar skaidras naudas vešanu tieši zem juridiski atļautās robežas līdz 10 000 eiro – nauda, kas nav jādeklarē, vedot pāri robežai. Attiecīgi bija reisi, kuros šādu vedēju bija daudz. Bija vienreizējās maksājumu kartes, kas bija izsniegtas Apvienotajos Arābu Emirātos, kur uz katras ir 150 eiro. Tika aizturēta krava, kurā, man liekas, bija 2000 šādu karšu un, attiecīgi - tas ir tas, ko aizturēja," stāsta Jānis Mažeiks, Eiropas Savienības vēstnieks Moldovā.
Krievija cenšas dezorientēt cilvēkus
Krievijas toksisko aktivitāšu iespaidu raksturo atbildes uz jautājumu: "Kam, jūsuprāt, konfliktā Ukrainā ir taisnība - Ukrainai vai Krievijai?".
Ap 40% atzīst, ka Ukrainai, 20% - ka Krievijai, bet 40% konkrētu atbildi nesniedz. Tātad ap 60% neatzīst acīmredzamo patiesību, ka Krievijai nav taisnība un ka Krievija ir agresors, bet Ukraina upuris.
"Tas ir viens piemērs, kas rāda milzīgo Krievijas propagandas iespaidu šeit. Un tie nav tikai tie, kuri tic pamatvēstījumiem. Bet arī tie, kuri ir vienkārši dezorientēti. Jo arī tas ir viens no mērķiem," spriež Moldovas politologs Valeriu Paša.
"Nav obligāti panākt, lai cilvēki noticētu, ka šie vēstījumi ir patiesi. Bet panākt, ka viņi vairs netic nekam. Ka kļūst dezorientēti. Arī tas ir liels panākums šajā propagandas karā."
Kremlis izmanto separātistus
Moldovas specdienesti ir ziņojuši, ka gaidāmais referendums būs mērķis dezinformācijas kampaņām un to darīs prokrieviskie aģenti Moldovā.
Lai dotu pretsparu, ir tapis Stratēģiskās komunikācijas centrs un varas iestādes mācās apsteidzoši reaģēt - izķert un atmaskot viltus ziņas jau tiklīdz tās parādās.
ASV Kara studiju institūts ir brīdinājis, ka Krievijas varasiestādes hibrīdoperācijās Moldovas destabilizēšanai cer izmantot gan autonomo Gagauzijas reģionu, kura vadība uztur draudzīgas saites ar Kremli, gan, protams, arī separātisko Piedņestru, ko pārvalda vietējie oligarhi un kur izvietoti Krievijas tā sauktie "miera uzturētāji".
Moldovas vara Kišiņevā gan uzsver, ka arī Gagauzijā un Piedņestrā dzīvojošie mazpamazām novērtē Eiropas Savienības izdevīgumu.
"Gan vienkāršie pilsoņi, gan uzņēmēji, kuri tur ir - viņi saprot, kas ir tie reālie labumi, ko sniedz integrācija Eiropā un iespēja tikt pie milzīga tirgus," norāda Moldovas valsts sekretāre Eiropas integrācijas jautājumos Rodika Krudu.
Eiropas Savienības atbalsts Moldovai dažādiem projektiem patlaban pārsniedz 100 miljonus eiro. Par Eiropas naudu ir dubultots Moldovas aizsardzības budžets. Papildus tam Eiropas Savienība ir palīdzējusi amortizēt gan gāzes cenu kāpumu mājsaimniecībām, gan COVID krīzi, gan Ukrainas bēgļu uzņemšanas izmaksas. Eiropas Savienība ir Moldovas lielākais tirgus jau ilgus gadus un moldāvi cer, ka integrējoties apjomi augs un baros ekonomiku.
Moldāvi cer uz jaunām iespējām
Moldovā, starp senākajām un arī tradicionālākajām ražošanas nozarēm ir vīnogu audzēšana un šeit ir arī viena no pasaulē slavenām vīna darītavām.
Moldovas vīndari uzskata, ka no iestāšanās ES tikai iegūs un Ginesa rekordu grāmatā ierakstītie pasaulē garākie vīna pagrabi, kas kopumā stiepjas līdz pat 200 kilometriem garumā, nesīs Moldovai vairāk peļņas.
"Domāju, ka pēc tam, kad būsim ES, mums atvērsies daudz jaunu durvju un tas mums dos daudz jaunu iespēju, lai dažādos veidos attīstītos.
Lai gan Moldova ir maza valsts, tai ir daudz labu ideju un perspektīvu. Un, manuprāt, mēs savus ieplānotos mērķus sasniegsim," spriež vīna darītavas "Milestii Mici" pārstāve Gabriela Kručeresko.
Atšķirībā no Moldovas vīndariem, kas jau sen bijuši spiesti atstāt Krievijas tirgu, citu nozaru lauksaimnieki, kas uz Krieviju turpina eksportēt, tomēr satraukti. Protestiem uguni pielej Maskavas draudi, ka, integrējoties Eiropā, būs jāzaudē Neatkarīgo valstu savienības noieta tirgi.
Pēc ekspertu domām, līdz referendumam atlikušajos mēnešos Krievija turpinās sēt bailes par ekonomiskiem zaudējumiem.
