ĪSUMĀ:
- Itālija kļūst par pirmo eirozonas valsti, kurai EK liek pārstrādāt budžeta plānu.
- EK ieskatā Itālija plāno pārāk lielus tēriņus.
- Itālija solīja rūpēties, lai deficīts nepārsniegtu 2,4% no IKP.
- Itālijas skaidrojumi Briseli nepārliecināja.
- Romai dotas trīs nedēļas budžeta plāna pārstrādāšanai.
- Itālijas vicepremjers jau paziņoja, ka Itālija nepiekāpsies EK un budžetu nemainīs.
Eiropas Komisija uzskata, ka Itālija plāno pārāk lielus tēriņus. Kopš Grieķijas krīzes Eiropas Komisija ir iedibinājusi jaunu kārtību, kas paredz, ka eirozonas valstīm, pirms tās apstiprina nacionālo budžetu pašmājās, tas vispirms ir jāatrāda Briselei.
„Ar dziļu nožēlu man ir jāpaziņo, ka pirmo reizi Eiropas Komisija ir spiesta lūgt eirozonas dalībvalsti pārstrādāt savu budžeta plānu. Taču mums nav citas izvēles,” tā īsi pēc Eiropas Komisijas sanāksmes žurnālistiem pavēstīja Eiropas Komisijas viceprezidents Valdis Dombrovskis.
„Diemžēl skaidrojums no Itālijas puses, ko saņēmām vakar, nebija pārliecinošs, lai mainītu mūsu jau agrākos secinājumus par to, ka tas nav saskaņā ar izteiktajām rekomendācijām Itālijai,” sacīja Dombrovskis.
“Itālijas valdība atklāti un apzināti iet pret to apņemšanos, ko tā ir devusi citām Eiropas Savienības dalībvalstīm,” piebilda eirokomisārs.
Šis Eiropas Komisijas lēmums seko pēc vēstules, ko Itālija nosūtīja Eiropas Komisijai pēc tās pieprasījuma pamatot budžeta izdevumus.
Četru lappušu garajā Eiropas Komisijai veltītajā vēstulē Itālijas valdība atzina, ka tās budžets neatbilst Eiropas Savienības (ES) stabilitātes un izaugsmes pakta normām, taču solīja, ka rūpēsies, lai budžeta deficīts nākamgad nepārsniedz 2,4% no iekšzemes kopprodukta (IKP), un noteikt to par izdevumu griestiem.
Taču šīs tēriņu prognozes būtiski pārsniedz tās, ko bija iecerējusi iepriekšējā valdība. Brisele jau vairākkārt Itālijas jauno populistisko valdību ir brīdinājusi, ka budžeta deficīts ir jāmazina, proti, 2020.gadā deficītam vajadzētu samazināties līdz 2,1%, bet 2021. gadā - līdz 1,8%. Tas esot vajadzīgs, lai samazinātu tās apjomīgās parādsaistības, kas jau tagad pārsniedz 130% no IKP un ir krietni virs ES noteiktā 60% limita, un tas nozīmē pamatīgu taupību.
Itālijas finanšu ministrs vēstulē uzsvēra, ka Itālija to saprot, taču arī Eiropas Savienībai ir jārespektē Itālijas vēlme ekonomiski augt.
Populistiskā Itālijas valdība priekšvēlēšanu cīņās ir solījusi samazināt nodokļus, pensionēšanās vecumu un izlietot vairāk budžeta naudas iedzīvotāju sociālajiem pabalstiem, ko tagad cenšas īstenot, audzējot budžeta izdevumus.
Itālija ir trešā lielākā ekonomika eirozonā, tādēļ bažas par tās nākotni ir nopietnas.
„Durvis paliek atvērtas,” tā norādīja par ekonomiku un finansēm atbildīgais Eiropas komisārs Pjērs Moskovisī, pagaidām neprecizējot, kādas sankcijas Eiropas Komisija plāno, ja Itālija, arī pārstrādājot budžeta plānu, tik un tā nepildīs Briseles prasības.
“Mazināt parādu nastu vajadzētu būt Itālijas stratēģiskajam mērķim. Valsts nevar neko izdarīt ar tik lieliem parādiem. Šādi Itālija vājina sevi. Tā nevar strādāt pilsoņu interesēs,” pauda ES ekonomikas komisārs Pjērs Moskovisī.
“Itālijas valdība atklāti pārkāpj Eiropas Savienības noteikumus. Eiropā un eirozonā viss ir saistīts ar sadarbību un spēcīgu uzticēšanos. Noteikumi visām dalībvalstīm ir vienādi. Ja kāds tos pārkāpj, cieš visa savienība un mazinās uzticība,” uzsvēra Moskovisī.
Kopš smagās Grieķijas krīzes un finanšu un ekonomikas satricinājumiem, kas skāra arī citas valstis, Eiropas Komisija ir iedibinājusi kārtību, ka visu valstu budžeti, pirms tiek apstiprināti pašmājās, ir jāatrāda Briselei.
Taču šis ir pirmais gadījums jaunās sistēmas vēsturē, kad kādai dalībvalstij budžeta uzmetumu liek pārstrādāt.
Itālijai ir trīs nedēļas laika, lai pārstrādātu un iesniegtu Eiropas Komisijā jauno projekta variantu.
Savukārt Itālijas vicepremjers Mateo Salvīni paziņoja, ka Itālija nepiekāpsies EK un nemainīs budžeta projektu.
"Nekas nemainīsies, spekulācijas var beigties, atpakaļceļa nav," Salvīni teikto citēja Itālijas ziņu aģentūra ANSA.
Viņš arī apsūdzēja EK, ka tā "uzbrūk nevis valdībai, bet tautai".
“Tā ir nauda, ko saņem itāļi. Tās ir itāļu tiesības – strādāt, pensionēties, saņemt veselības aprūpi. Mēs runājām ar visiem, runājām ar [EK prezidentu Žanu Klodu] Junkeru – ar šādu budžetu Itālija augs un būs veiksmīga. Ja kāds Briselē objektīvi izvērtēs šo budžeta projektu, viņi to sapratīs,” uzsvēra Salvīni.
KONTEKSTS:
Itālijas budžeta projekts paredz 2,4% deficītu nākamajā finanšu gadā - gandrīz trīsreiz lielāku nekā iepriekšējās valdības piedāvāto. Jaunā koalīcijas valdība ieplānojusi apjomīgu nodokļu un pensijas vecuma samazinājumu, kā arī apjomīgas investīcijas.
Itālija ir eirozonas trešā lielākā ekonomika, taču tās parādu slogs ir lielākais starp Eiropas Savienības valstīm, sasniedzot aptuveni 130% no iekšzemes kopprodukta. Jau ilgu laiku Eiropas Savienība ir aktīvi aicinājusi Itāliju samazināt savus izdevumus, bažījoties par neprognozējamu krīzi eirozonas iekšienē.
Itālijas koalīcijas partijas uzskata, ka turpmāk prioritātei ir jābūt pamatienākumu palielināšanai nabadzīgajiem, kā arī pensionēšanās vecuma samazināšanai, nevis iepriekš ar Briseli saskaņoto budžeta deficīta mērķu sasniegšanai.
