Šajā nedēļā Briselē notikušie terora akti kārtējo reizi ir aktualizējuši jautājumu par to, cik veiksmīgi Eiropas Savienības institūcijas un dalībvalstis sadarbojas terorisma apkarošanas jomā. Kā pēc vakar notikušās Eiropas Savienības dalībvalstu tieslietu un iekšlietu ministru ārkārtas tikšanās norādījis par drošības un migrācijas jautājumiem atbildīgais komisārs Dimitris Avramopuls, šādi terora akti nevar mūžīgi kalpot kā modinātājzvans, un jau tuvākajās dienās un nedēļās ir jādara viss iespējamais, lai šādi uzbrukumi vairs neatkārtotos. Avramopuls norādījis, ka Eiropas Parlamentam ir nepieciešams pēc iespējas ātrāk nobalsot par pasažieru vārdu datu bāzes izveidi. Diskusijas par tās izveidi aizsākās jau 2010. gadā, taču pēc atklātībā nonākušās informācijas par ASV specdienestu masveida spiegošanu strauji pieauga bažas par personu datu drošību. Sistēmas izveide bija jāapstiprina jau šomēnes, taču atsevišķu valstu pārstāvji vēlējās atlikt balsojumu, lai to sarīkotu vienlaicīgi ar balsošanu par personīgās informācijas aizsardzību.
Kā savā paziņojumā norādījis Dimitris Avramopuls, uz teroristu vēlmi šķelt Eiropu ir jāatbild ar vienotību:
"Tiem, kuri vēlas mūs sašķelt, mēs atbildēsim ar vienotību, noturību un apņēmību. To demonstrē arī mūsu šīsdienas tikšanās. Un tā ir ļoti spēcīga ziņa, ko mēs gribam nosūtīt, jo tas ir tas, par ko mēs kā eiropieši iestājamies!"
Tikšanās laikā ministri uzsvēruši, ka tieši informācijas apmaiņa izlūkdienestu vidū ir tas, kas pašlaik visvairāk ir nepieciešams. Šī gada janvārī Eiropas Komisija Hāgā jau izveidoja Eiropas Savienības pretterorisma centru, kas bāzēts Eiropola galvenajā mītnē.
Taču komisārs Avramopuls norādījis, ka dalībvalstu vidū joprojām pastāv uzticības trūkums arī šai organizācijai, tāpēc Eiropas pretterorisma centram būtu nepieciešams piešķirt papildu līdzekļus, lai dalībvalstis tā sniegto palīdzību varētu izmantot pilnībā. Pašlaik tikai piecas no 28 dalībvalstīm nodrošina aptuveni 90 procentus no izlūkinformācijas, tieši tāpēc ministri ir aicinājuši palielināt sadarbību starp atbildīgajiem dienestiem, apmainoties ar Eiropas un starptautiskajām databāzēm tādās jomās kā drošība, ceļošana un migrācija.
Vienlaicīgi tikšanās dalībnieki apņēmās arī paātrināt iepriekš pieņemto pasākumu ieviešanu dzīvē, piemēram, jautājumos par terorisma finansēšanas vai grupējuma "Islāma valsts" viltoto personu apliecinošo dokumentu apkarošanu.
Kā uzsvēris Eiropas Savienības Padomes prezidējošās valsts Nīderlandes iekšlietu ministrs Ronalds Plasterks, nekādi jauni rīcības plāni pašlaik nav jāizstrādā – galvenais ir veiksmīgi izpildīt tos solījumus un apņemšanās, par kuriem panākta vienošanās jau iepriekš.
Savukārt Latvijas iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis pēc tikšanās norādījis, ka pašlaik viens no galvenajiem uzdevumiem ir arī saprast, kāpēc Eiropas Savienības pilsoņi nogalina ES pilsoņu. Pēc viņa vārdiem, draudi Eiropā joprojām saglabājas, turklāt tie nav tikai ārēji draudi.
Terora akti Eiropā guvuši atskaņas arī okeāna otrā pusē. Tur ASV prezidenta amata kandidēte no Demokrātu partijas Hilarija Klintone aicinājusi Eiropu spert izlēmīgākus soļus terorisma apkarošanā, tostarp stiprinot robežkontroli un sadarbību izlūkdienestu starpā. Pēc viņas vārdiem, Amerikas Savienotajām Valstīm un Eiropas valstīm ir jādarbojas roku rokā, lai kopīgiem spēkiem liktu šķēršļus terorismam, aicinot Eiropas valstis sniegt lielāku ieguldījumu drošībā un aizsardzībā, vienlaicīgi pastiprinot arī pretterorisma spēku apmācību.
