Eiropas Savienība kopumā pēdējos gados veiksmīgāk apkaro terorisma draudus, ES drošības institūcijas apmainās ar informāciju, lai varētu atrast potenciālos teroristus, kuri iebrauc, piemēram, Grieķijā, un tad ceļo tālāk, norādīja Hiršs.
Bet var darīt daudz vairāk šajā integrācijas jomā, iespējams, kaut kad mēs varētu runāt par kādu kopīgi Eiropas mēroga pretterorisma organizāciju, līdzīgu Eiropolam, jo tas ir tas, uz ko viss virzās; mums ir drošības izaicinājums - terorisms, un ir jādomā par kopīgiem Eiropas risinājumiem, pauda pētnieks.
“Ir cilvēki, kuri saka, ka jāslēdz robežas, bet tas nav risinājums 21. gadsimtā. Ir jautājums, kā, kopīgi strādājot, kopīgiem spēkiem risināt šo problēmu,” norādīja Hiršs.
Savukārt Latvijā terorisma draudu risks ir ļoti, ļoti zems, mums nav lielas imigrantu kopienas, nav lielas musulmaņu kopienas, taču sabiedrības uztverē terorisms ir nopietns drauds - saskaņā ar socioloģiskajām aptaujām, to par draudu uzskata vairāk nekā 60% respondentu, stāstīja Hiršs.
Viņš gan skaidroja, ka tas ir loģiski, jo medijos par to daudz raksta, cilvēki visu laiku dzird, ka notiek terorakti, un loģiski, ka cilvēki baidās no tā.
Bet tajā pašā laikā cilvēki nav gatavi īsti palīdzēt risināt šo problēmu pašā saknē, jo aptaujās uz jautājumu, vai Latvijai būtu jāpalielina atbalsts konfliktu skartajiem reģioniem, piemēram, bēgļu nometnēm Turcijā, lielākā daļa respondentu – 62% - uzskata, ka nebūtu jāpalīdz, atklāja centra pārstāvis.
Cilvēkiem “ir kaut kāda maģiska domāšana, ka šis līdz mums neatnāks, nevajag neko tajā aspektā darīt”.
Cits aspekts, kas Latvijā ir interesants, ir attieksmi pret islāmu, - lai gan lielākā daļa respondentu - 63% - saka - viņa izpratne par islāmu ir vāja, līdzīgs procents - 69% - saka, ka musulmaņi nevar iekļauties Latvijas sabiedrībā, stāstīja Hiršs.
