Dienas notikumu apskats

Īpaša maksa par uzturēšanās atļauju atkārtotu pagarināšanu attieksies uz šaurāku loku

Dienas notikumu apskats

Stoltenbergs: NATO vienosies par starptautisku bataljonu izvietošanu Baltijā un Polijā

Separātisti Doņeckā sarīkojuši demonstrāciju pret EDSO novērotājiem

Doņeckas separātisti protestē pret EDSO apbruņošanu

Piektdien, 10.jūnijā, prokremlisko kaujinieku kontrolētajā Doņeckā notika separātistu līderu organizētas demonstrācijas pret Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) novērotāju Ukrainas austrumos. 

EDSO misija ziņo par situācijas pasliktināšanos konflikta reģionā, bet separātistu līderi to apsūdz par neobjektivitāti. Gan separātisti, gan Maskava arī izsaka iebildumus pret Kijevas ierosinājumu apbruņot novērotājus, kā arī tos izvietot gar robežu ar Krieviju.  

Vairāki tūkstoši cilvēku piektdien piedalījās demonstrācijā prokremlisko separātistu kontrolētajā Doņeckā, protestējot pret Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas novērotāju misijas klātbūtni Ukrainas austrumos. Aģentūra AFP vēsta, ka demonstrantu skaits bija vairāk nekā pieci tūkstoši.

Krievijas atbalstītie prokremlisko separātistu līderi apsūdz EDSO novērotājus par neobjektīvu novērtējumu notiekošajam Ukrainas austrumos, kur par lielu daļu vardarbības tiek vainoti separātistu kaujinieki.

Līdzīgi mītiņi jau organizēti iepriekš, un piektdienas demonstrācija notika laikā, kad Ukrainas valdība, atkal saasinoties situācijai, valsts austrumos mudina izvietot bruņotus policijas spēkus, kas darbotos EDSO uzraudzībā.

Šobrīd organizācijas īpašās novērošanas misijas sastāvā konflikta zonā ir 580 neapbruņoti novērotāji. Misijas mandāts šobrīd ir spēkā līdz nākamā gada martam. EDSO šonedēļ atzina, ka situācija Ukrainas austrumos pasliktinās.

Doņeckas separātistu līderis Deniss Pušiļins piektdien mītiņā paziņoja, ka bruņotas misijas klātbūtne būtu pretrunā Minskas vienošanās principiem, bet Ukrainas prezidentu Petro Porošenko apsūdzēja par vēlmi, viņa vārdiem, „EDSO padarīt par šī konflikta trešo iesaistīto pusi”.

Krievija bruņotas misijas idejai nav īpaši pretimnākoša. Maskava pagājušās nedēļas nogalē pirmo reizi pieļāva, ka „pašaizsardzībai” ārvalstu novērotāji varētu nēsāt pistoles. Tomēr Kremlis nav piekritis Kijevas prasībai novērotājus izvietot gar robežu ar Krieviju, kā arī noteiktos karstajos punktos.

Tas, ka Ukrainas valdība pilnībā atgūst kontroli pār robežu ar Krieviju, ir viens no pērn noslēgtās Minskas vienošanās punktiem. Saskaņā ar tekstu paredzēts, ka tam bija jānotiek līdz pērnā gada beigām, tomēr vienošanās īstenošana dzīvē kavējas. Bez pamiera tā paredz arī dažādus politiskus, ekonomiskus un sociālus pasākumus konflikta izbeigšanai Ukrainas austrumos.

ASV prezidents Baraks Obama gan uzskata, ka Minskas vienošanos var īstenot, vēl pirms viņš janvārī pametīs amatu. Par to paziņojusi viņa padomniece nacionālās drošības jautājumos Sjūzena Raisa. Saskaņā ar viņas teikto, to ir iespējams izdarīt, ja Krievija izrādīs pienācīgu politisko gribu.

Eiropas Savienība šomēnes lems par sankciju pagarināšanu pret Krieviju. Kopienas līderi uzsvēruši, ka tās paliks spēkā, kamēr nebūs izpildīti visi Minskas vienošanās nosacījumi.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt