Grieķijas valdības pārstāvji tiekas premjerministra Alekša Cipra rezidencē. Kā vēsta mediji, galdā būs jautājums, vai pieņemt aizdevēju prasības (jo cilpa savelkas arvien ciešāka) vai neatkāpties no saviem principiem.
Grieķijas vara ir ārkārtīgi sarežģītā situācijā, jo, no vienas puses, joprojām saviem vēlētājiem sola, ka nerīkosies kā iepriekšējā labējā valdība, proti, nepiekritīs aizdevēju prasībām un negriezīs algas un pensijas, un necels nodokļus, bet, no otras puses, saprot, ka nepanākta vienošanās var draudēt ar ļoti nopietnām sekām. Pēdējie 7,2 miljardi eiro, kurus Grieķija cer saņemt no aizdevējiem, atrisinātu daudz ārkārtas problēmu un ļautu arī sākt atdot parādu Starptautiskajam Valūtas fondam par aizdevumu, ko Grieķija saņēma krīzes sākumā pašu pirmo.
Vismaz pagaidām Atēnas joprojām neraida signālu, ka būtu gatavas piekrist taupībai.
Vēl sestdien pēc kārtējām konsultācijām Grieķijas valdības runasvīrs Gabriels Sakellaridis pauda, ka taupībai ir jābeidzas un jāmainās ir Eiropai, un tas ir iespējams. Savukārt, laikrakstā „Irish Times” publicētā slejā Grieķijas finanšu ministrs Janis Varufakis apsūdz Eiropas politiķus neelastībā un vēlmes trūkumā izskatīt Grieķijas labi izklāstītos argumentus un priekšlikumus. Tajā pašā laikā Varufakis brīdinājis - ja gadījumā Grieķija būs spiesta bankrotēt, varu valstī pārņemšot neonacisti un tā izstāsies no eirozonas.
Ar aizturētu elpu Grieķijas sarunām ar aizdevējiem līdzi seko ne vien Eiropā, bet arī ASV. Valsts kases sekretārs Vašingtonā Džeikobs Levs paudis, ka Grieķija var rēķināties ar plašu kapitāla kontroļu spektru un pamatīgu ekonomisko lejupslīdi.
Uz Grieķijas varu pamatīgu spiedienu izdara Vācija. Kanclere Angela Merkele šajās dienās jau pavēstījusi, ka pirmdien nekāda lēmuma nebūs, ja vēl pirms došanās uz Briseli nebūs panākta principiāla vienošanās Grieķijas un aizdevēju starpā. Stingru stāju turpina saglabāt arī Francijas prezidents Fransuā Olands, taču viņam klājas grūtāk, jo uz viņu savukārt spiedienu izdara pašmājās. Viņš saņēmis atklātu vēstuli no kreisajiem politiķiem - franču komunistiem un pat dažiem paša pārstāvētās sociālistu partijas biedriem -, kurā teikts, ka Olandam jābeidz finansiāli šantažēt Grieķiju laikā, kad pati Francija nav nekāds taupības paraugs un mājās ir daudz akūtu sociālu problēmu.
Analītiķi lēš, ka tieši iekšpolitiskās grūtības var likt Olandam mīkstināt stingro toni.
Grieķijas premjerministrs Aleksis Ciprs ir atcēlis vizīti uz Strasbūru, kas bija paredzēta otrdien, tūlīt pēc ārkārtas sanāksmes Briselē. Iemesls nav paskaidrots, taču tas liek domāt, ka Grieķijas valdības vadītājs gatavojas garām un smagām sarunām.
Jau vēstīts, ka Grieķija piecus mēnešus ir turpinājusi sarunas ar starptautiskajiem kreditoriem - Eiropas Savienību (ES), Eiropas Centrālo banku un Starptautisko Valūtas fondu, cenšoties panākt, lai kreditori tai izmaksātu pēdējo starptautiskā aizdevuma daļu 7,2 miljardu eiro apmērā. Kreditori atsakās to darīt, kamēr Grieķija neapņemas veikt noteiktas ekonomikas reformas.
