Daži politiķi ir pārcelti no vienas ministrijas vadīšanas uz otru. Citi ir aizstāti ar līdz šim politikā vēl neredzētām sejām.
Pārmaiņu mērķis ir veicināt aizdevēju pieprasīto reformu ieviešanu, kā arī celt valdības popularitāti sabiedrības acīs.
Viena no galvenajām starptautisko kreditoru prasībām ir apjomīgo valsts īpašumu privatizēšana ar mērķi iegūt papildu līdzekļus budžetā. Aizdevēji ne reizi vien ir pārmetuši Atēnām, ka tās vilcinās ar privatizāciju. Tādēļ enerģētikas ministrs Panoss Skurletiss tika pārcelts uz iekšlietu ministra amatu un viņa vietā stājās līdzšinējais ekonomikas ministrs Džodžs Stathakiss. Savukārt iekšlietu ministrs ir kļuvis par kuģniecības ministru, jo šī iestāde atbild par Grieķijas ostu privatizāciju.
Tomēr finanšu ministrs Eiklīds Cakalots, kurš atbild par sarunām ar aizdevējiem, ir saglabājis savu amatu.
Pēc politikas vērotāju domām, tas liecina, ka Ciprs nevēlas papildu attiecību saspīlējumu ar Eiropas Komisiju un Starptautisko Valūtas fondu.
Tāpat Ciprs grib pēc iespējas ātrāk pabeigt pārskatu par līdz šim paveiktajām reformām nodarbinātības un finanšu jomā, lai Grieķija varētu pretendēt uz daļēju parādu norakstīšanu, kā arī tikt iekļautai Eiropas Centrālās bankas vērtspapīru iegādes programmā. Tas palīdzētu Atēnām 2018. gadā atgriezties finanšu tirgos, jo tajā brīdī noslēgsies esošā aizdevuma programma.
Prognozes paredz, ka pēc ilgstošas recesijas ekonomiskā izaugsme Grieķijā varētu atgriezies jau nākamgad. Valdība cer, ka tas palīdzēs pārliecināt iedzīvotājus par to, ka līdzšinējā politika ir nesusi atdevi. Cipra vadītās partijas “Syriza” popularitātes reitingi pēdējā laikā ir sākuši samazināties. Tādēļ valdībai ir būtiski radīt iespaidu, ka tā spēj tikt galā ar ekonomisko situāciju.
Ciprs vairākkārt ir uzstājis, ka Grieķijai ir nepieciešama daļēja parādu norakstīšana. Arī Starptautiskais Valūtas fonds uzskata, ka pie līdzšinējā parādu apjoma Grieķijai būs grūti atgūt labklājību. Tomēr Eiropas Savienības valstu finanšu ministriem politisku iemeslu dēļ ir sarežģīti tam piekrist. Tādēļ pagaidām ir panākta vienošanās tikai par īstermiņa soļiem parādu restrukturizācijā. Tie ir domāti, lai samazinātu Grieķijas parāda uzturēšanas izmaksas, tādējādi izbrīvējot budžeta līdzekļus citiem mērķiem.
Ir sagaidāms, ka Eiropas Stabilitātes mehānisma vadība līdz gada beigām nāks klajā ar papildu priekšlikumiem Grieķijas parādu nastas atvieglošanai.
