Panorāma

ASV Ukrainai sūtīs bruņojumu vēl par 400 miljoniem dolāru

Panorāma

Panorāma

Diasporas jaunieši bažīgi par iespējamo dienestu

Diasporas jaunieši bažīgi par iespējamo obligāto aizsardzības dienestu

Valsts aizsardzības dienestā plānots iesaukt arī ārvalstīs mītošos jauniešus. Ideja par dienestu, kuru šonedēļ publiskoja aizsardzības ministrija, aktīvi tiek apspriesta sabiedrībā. Ko par to domā latviešu diasporas jaunieši Lielbritānijā?

Tautas deju kolektīvam (TDK) „Straumēni”, kas nosaukumu aizguvis no savas piederības vietas – populārā Daugavas Vanagu fonda īpašuma „Straumēni” – augustā apritēs pieci gadi. Divas reizes nedēļā 30 dejotāji sabrauc no tuvākām un tālākām vietām, lai pavadītu vakaru, pieslīpējot esošās dejas un mācoties jaunas. Tā kā dejotāji ir vecumā no 15–45 gadiem, tad obligātais militārais dienests varētu skart lielāko daļu.

"Man atnāktu tā vēstule un jautātu, vai būtu gatavs to darīt, tad droši vien to darītu," saka TDK „Straumēni” dejotājs. 

"Ja tas ļoti labi ir organizēts, varētu būt, ka puišiem tas noderētu. Uz gadu, jā, kāpēc ne," atzīst cits „Straumēnu” dejotājs.

"Es samaksāšu 2000 paundus, lai paliktu par Anglijas pilsoni un neietu," – tā vēl viens dejotājs.

"Man pašai puika aug, un, ja viņu iesauktu, es noteikti atbalstītu. Vienīgais, par ko es uztraucos, ka viņiem uz gadu tiek apturēta izglītība, un kā viņi pēc tam... vai viņi turpinātu mācīties, un kā tas atkal būtu, viņiem tas gads tā kā izkrīt?" spriež TDK "Straumēni" dejotāja. 

"Obligāti jābūt tikai tad, ja ir tāda bīstama situācija ar Krieviju. Ja tādas bīstamības nav, tad obligāti nevajadzētu būt, protams," piebilst dejotājs.

Taču vai sievietēm arī vajadzētu obligāto militāro dienestu?

"Ja vīrieši un sievietes var darīt vienādus darbus, tad noteikti arī sievietes var darīt armijas darbus, bet tam jābūt kā pašas izvēlei, ne uzspiestai," uzskata ansambļa dejotāja.

"Mācos universitātē un medmāsiņa drīz būšu. Ja man tagad pateiktu, ka man jābrauc uz Latviju, sanāk, ka es visu pazaudēju, to ko esmu šeit būvējusi," skaidro ansambļa dejotāja.

Abas dejotājas drīzāk atteiktos no Latvijas pilsonības.

"Ja to uztaisīs sakarīgi, tā, kā ir attīstītajās valstīs, kur tas dienests ir obligāts, bet nav tur ar sodiem un visu pārējo, – no lidostas ved projām, un deportē un vēl visu ko, – tad jau it kā varbūt ir okey, jo es pats kā patriots labprāt gribētu savu valsti aizstāvēt un zināt, kā ieročus lietot," saka TDK ''Straumēni'' vadītājs Viesturs Bērziņš. 

KONTEKSTS:

Aizsardzības ministrija no 2023. gada rosina Latvijā pakāpeniski 5 gadu laikā ieviest obligātu Valsts aizsardzības dienestu. No 2023. gada 1. janvāra pirmajā posmā dienestam varētu pieteikties brīvprātīgi. Plānots, ka pēc piecu gadu pārejas perioda dienests būs obligāts vīriešiem vecumā no 18 līdz 27 gadiem. Dienestā iecerēts iesaukt arī ārvalstīs mītošos pilsoņus, un pie atbilstoša finansējuma piešķiršanas dienests varētu būt obligāts arī sievietēm.

Ministrijas piedāvājums paredz iespēju izvēlēties vienu no četriem dienesta veidiem: valsts aizsardzības dienests, Zemessardze (līgums uz 5 gadiem, 20 dienas gadā), vada komandiera kurss augstskolā, alternatīvais dienests.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt