Žurnāls vēsta, ka Vācija ukraiņiem piegādās salīdzinoši modernos "Leopard 2A6" modeļa tankus. Pašlaik runa varētu būt par vienu tanku rotu jeb 14 tankiem. Vācijas armijas bruņojumā ir 320 "Leopard 2" tanku.

Vācija arīdzan nelikšot šķēršļus citām valstīm, kas gatavas sūtīt "Leopard" tankus uz Ukrainu. Šīm valstīm bija vajadzīga Vācijas kā tanku ražotājas atļauja. Gatavību piegādāt ukraiņiem "Leopard" tankus izteikušas vairākas valstis, piemēram, Polija, Somija, Nīderlande un Spānija.

ASV telekanāls "ABC News", atsaucoties uz Ukrainas amatpersonām, vēsta, ka kopumā 12 valstis, kas ietilpst Ukrainas sabiedroto "Ramšteinas grupā", varētu piegādāt Ukrainai ap 100 "Leopard 2" tanku.

Savukārt Čehijas premjerministrs Petrs Fiala vakar izteicās, ka Čehija nav gatava atteikties no tankiem "Leopard 2", kurus Vācija tai apsolīja apmaiņā pret vecāku tanku piegādi Ukrainai. Tas tādēļ, ka šie tanki Čehijai nepieciešami savas drošības nodrošināšanai. Čehija pagājušajā gadā nodeva Ukrainai vairākus desmitus padomju laikā ražotus tankus "T-72". Apmaiņā pret to Vācijas valdība apsolīja Čehijai 14 tankus "Leopard 2" un vienu bruņumašīnu.

Tikmēr amerikāņu laikraksts "The Wall Street Journal" ziņo, ka ASV jau šonedēļ varētu paziņot par "Abrams M1" tanku piegādi Ukrainai. Šobrīd runa varētu būt par 10 tankiem.

Pēdējā laikā pret Vāciju kā Eiropas Savienības ietekmīgāko valsti bijis vērsts liels spiediens, lai pārliecinātu Šolca valdību, ka nepieciešams aktīvāk palīdzēt Ukrainai un piegādāt tankus, kas ir ļoti nepieciešami cīņā pret Krievijas iebrucējiem.

Sociāldemokrātu politiķis Šolcs gan ilgu laiku vilcinājies pieņemt šādu lēmumu. Gan Eiropas, gan Vācijas presē ir daudz spekulāciju par to, kāpēc Šolcs kavējas ar tanku piegādāšanu Ukrainai.

Daļa norāda, ka viņš nevēlas pieņemt lēmumu spiediena rezultātā, kas gan ar katru dienu pieaug. Citi spriež, ka viņš kā politiķis ieklausās Vācijas sabiedrībā, kurā nav nepārprotama atbalsta "Leopard" tanku sūtīšanai uz Ukrainu.

Jaunākā sabiedriskā domas aptauja liecina, ka 46% vāciešu to atbalsta, bet 43% ir pret.

Šķelšanās šajā jautājumā ir arī Vācijas valdībā – vadošie politiķi no Zaļo partijas un Brīvo demokrātu partijas bija par tanku sūtīšanu, bet sociāldemokrāti bija skeptiskāk noskaņoti.

Vācijas valdība aizbildinājās ar to, ka arī amerikāņi nav nosūtījuši savus tankus uz Ukrainu. ASV pārstāvji skaidroja, ka "Abrams M1" tanki karadarbībai Ukrainā būtu mazāk piemēroti par vācu "Leopard 2" tankiem, jo amerikāņu tankiem ir sarežģītāka uzturēšana, lielāks degvielas patēriņš un vajag vairāk laika, lai apmācītu tanku apkalpi.

Taču tagad šķiet, ka aizkulišu sarunās ir panākts kompromiss un savus tankus Ukrainai piegādās gan Vācija, gan ASV.

"The Wall Street Journal" raksta, ka vienošanās panākta Šolca un ASV prezidenta Džo Baidena telefonsarunā, kuras laikā Baidens piekritis pretēji Pentagona iebildumiem izskatīt jautājumu par "Abrams" tanku sūtīšanu uz Ukrainu.

Polija ir nosūtījusi Vācijai oficiālu pieprasījumu, lūdzot atļauju nodot 14 vācu ražotos tankus "Leopard 2" Ukrainai. Berlīne apstiprina, ka šāds pieprasījums ir saņemts.

"Ceru, ka atbilde no Vācijas šoreiz būs ātra, jo vācieši kavējas, izvairās, rīkojas nesaprotami. Mēs skaidri redzam, ka viņi nevēlas apjomīgāk palīdzēt Ukrainai, kas aizstāv sevi," teica Polijas premjers Mateušs Moraveckis.

"Ko tas nozīmē? Vai tās ir bailes? Vai tās ir neizprotamas bailes? Vai arī viņi uzskata, ka atgriešanās pie normālām attiecībām ar Krieviju joprojām ir iespējama?" vaicā Moraveckis.

"Ir vērts uzdot šādus jautājumus, jo koalīcija ar valstīm, kuras vēlas palīdzēt Ukrainai atvairīt barbarisko Krievijas agresiju, ir jāpaplašina. Vācija ir lielākā valsts, un tai būtu jāsniedz milzīgs ieguldījums šajā kopīgajā valstu koalīcijā, kas palīdz Ukrainai," uzsver Polijas premjers.

Lai arī Berlīne vēl nebija piekritusi tanku nosūtīšanai, Vācijas aizsardzības ministrs Boriss Pistoriuss pavēstīja, ka sabiedrotie var sākt apmācīt Ukrainas karavīrus darbam ar "Leopard" tankiem.

Vācijas ārlietu ministre Annalēna Bērboka pauda viedokli, ka fokusēšanās uz "Leopard" tankiem ir pārmērīga, it īpaši ņemot vērā, ka Vācija piegādā Ukrainai daudz cita militārā aprīkojuma.

"Mēs apspriežam lietas un rīkojamies kopīgi ar citiem partneriem. Un tāpēc es neizaicinu tagad jūsu valsti vai citas valstis, jautājot – kāpēc haubices netika piegādātas, kad Nīderlande un Vācija tās piegādāja? Vai arī – kāpēc pagāja tik ilgs laiks, lai Lielbritānija piegādātu ''bredlijus'', kad citas to jau ir izdarījušas?"

Taču tanki nav vienīgie, ko Ukraina gaida no Rietumiem. Ukrainas ārlietu ministrs Dmitro Kuleba devis mājienus, ka Eiropas partneri ir sākuši darbu pie iznīcinātāju F-16 piegādes Ukrainai.

Ukrainas Gaisa spēki iepriekš skaidrojuši, ka šo lidmašīnu saņemšana palīdzētu aizvērt daļu Ukrainas debesu no Krievijas raķešu uzbrukumiem. Lai gan F-16, visticamāk, nespēs notriekt raķetes, kas lido ballistiskajā trajektorijā, taču spārnotās raķetes šiem iznīcinātājiem "būtu labi mērķi".

Šveices mediji savukārt vēsta, ka Vācija, Dānija un Spānija varētu saņemt atļauju reeksportēt ieročus no Šveices uz Ukrainu. Tādējādi Ukrainai varētu tikt piegādātas bruņumašīnas un munīcija. Spiediens uz Šveici īstenots jau ilgstoši, raksta žurnālisti, norādot, ka Šveices sociāldemokrāti tomēr atteikušies no savas iepriekšējās pozīcijas par neitralitāti.