ES aizvada trešo EP vēlēšanu dienu, un līdzīgi kā divās iepriekšējās dienās galīgie un oficiālie rezultāti vēl kādu brīdi - līdz pat svētdienas vēlam vakaram - paliks noslēpumā tā iemesla dēļ, ka sagaidīs brīdi, kad vēlēšanas būs aizvadītas pilnīgi visās dalībvalstīs.
Čehija ir vienīgā, kur valdība saviem iedzīvotājiem ļāvusi balsot divas dienas pēc kārtas, arī Francija notur aizjūras balsojumu, bet svētdien pie vēlēšanu urnām dosies iedzīvotāji pašā Francijā.
Līdzīgi kā citās valstīs, arī te un arī Maltā un Slovākijā Eiropas līmeņa vēlēšanas saista ar iekšpolitiskiem notikumiem – ekonomisko situāciju, budžeta taupību, bezdarbu un imigrāciju.
Salīdzinoši visvieglāk savu izvēli izdarīt ir Maltas balsstiesīgajiem iedzīvotājiem, jo uz EP deputāta vietu pretendē 32 politiķi. Taču Maltai atvēlēto vietu skaits EP arī ir salīdzinoši vismazākais – tikai seši. Un Malta būs arī viena no tām dalībvalstīm, tāpat kā Čehija, kur balsu skaitīšana sāksies tikai svētdien un te arī aizliegts publiskot jebkādus rezultātus.
Tomēr ar vislielāko nepacietību tiek gaidītas vēlēšanas lielajās Eiropas zemēs. Pēdējie aptauju dati liecina, ka par sensāciju varētu parūpēties Francijas Nacionālā fronte. Nacionālistiski noskaņotajai Marinas Lepēnas partijai atbalstu solījis gandrīz katrs ceturtais vēlētājs. Vācijā “nesatricināms” atbalsts ir kancleres Angeles Merkeles vadītajiem Kristīgajiem demokrātiem. Zināmu popularitātes pieaugumu varētu piedzīvot “Zaļie” jaunās līderes Ska Kelleres vadībā. Bet balsojums Itālijā tiek uztverts arī kā “uzticības izteikšana” jaunā, ambiciozā politiķa Matteo Renci vadītajai valdībai. Viņa kreisi centriskajai Demokrātu partijai atbalstu varētu sniegt katrs trešais Itālijas balsotājs.
Savukārt svētdien balsojums notiks lielākajā daļā ES dalībvalstu – 21 no 28, mūsu kaimiņienes Lietuvu un Igauniju ieskaitot.
