Covid-19 izraisītā ekonomikas krīze pasaulē var būt smagāka, nekā sākotnēji paredzēts

Koronavīrusa izraisītā ekonomikas krīze pasaulē var būt smagāka, nekā sākotnēji paredzēts. Tā jaunākajā ekonomikas pārskatā norāda Starptautiskais Valūtas fonds (SVF). Arī Eiropas Centrālās bankas (ECB) galvenais ekonomists aicina pārlieku nepaļauties uz jaunākajiem pozitīvajiem ekonomikas rādītājiem.

Covid-19 izraisītā ekonomikas krīze pasaulē var būt smagāka, nekā sākotnēji paredzētsArtjoms Konohovs

    Gan SVF, gan ECB uzskata, ka koronavīrusa izraisītā ekonomikas krīze būs dziļa un atkopšanās nenotiks strauji. Jaunākajā ekonomikas pārskatā SVF norāda, ka ar vīrusu saistītie ierobežojumi ir radījuši ekonomikai lielākus traucējumus, nekā sākotnēji bija domāts. Tādēļ tagad

    Valūtas fonds paredz, ka pasaules ekonomika šogad saruks par 4,9%. Vēl aprīlī fonda eksperti paredzēja 3% recesiju.

    Lai gan daudzu valstu ekonomikas ir atsākušas darbību, sociālā distancēšanās un dažādi ierobežojumi turpina ietekmēt gan investīciju, gan patēriņa apjomu.

    Nākamgad SVF paredz 5,4% izaugsmi pasaules ekonomikā. Arī tas ir mazāk, nekā bija domāts aprīlī. Ja pasauli skars liels otrais koronavīrusa vilnis, tad ekonomikas izaugsme varētu nepārsniegt 0,5%.

    Attīstītās valstis ir saņēmušas vienu no lielākajiem triecieniem. ASV ekonomika šogad varētu sarukt par 8%, savukārt Eirozonas - par 10,2%. Latīņamerikā, kur joprojām notiek strauja vīrusa izplatība, smagākā situācija ir gaidāma Brazīlijā, Meksikā un Argentīnā. Šajās valstīs recesija var sasniegt no 9% līdz 10,5%.

    Ķīna ir vienīgā starp lielajām pasaules ekonomikām, kur šogad tiek paredzēta 1% izaugsme.

    Tas tādēļ, ka Ķīna sāka ierobežojumu mīkstināšanu jau aprīlī, kopš tā laika jauno inficēšanās gadījumu skaits ir bijis salīdzinoši neliels.

    Līdzīgi izteicās arī ECB galvenais ekonomists Filips Leins. Viņš mudināja pārlieku nepaļauties uz jaunākajiem ekonomikas rādītājiem, kas ir negaidīti pozitīvi. Leins sacīja, ka, ņemot vērā situācijas nopietnību, būtiska rādītāju uzlabošanās esot normāla parādība. Tomēr ekonomiskā aktivitāte varētu vēl kādu laiku nesasniegt pirmskrīzes līmeni.

    Daudzi cilvēki ir zaudējuši darbu, bet citi mēģina šobrīd iekrāt naudu priekšdienām. Tas ietekmē patēriņa apjomu. Tāpat ekonomiskās situācijas normalizēšanos traucē vājais pieprasījums, preču piegāžu ierobežojumi un sociālā distancēšanās, sacīja Eiropas Centrālās bankas pārstāvis.

    Tomēr Leins pauda piesardzīgu optimismu par to, ka Eiropa varētu izvairīties no deflācijas. Bankas ekonomists uzskata, ka lielu ietekmi uz atlabšanas ātrumu atstās sarunas par 750 miljardus eiro lielo ekonomikas stimulēšanas paketi, ko nesen rosināja Eiropas Komisija.

    Eiropas Savienības valstu vadītāju tikšanās Briselē par šo jautājumu ir paredzēta 17. un 18. jūlijā. Tomēr pagaidām ir grūti paredzēt, vai līderi tajā spēs panākt vienošanos.

    Kļūda rakstā?

    Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Pasaulē
    Ziņas
    Jaunākie
    Interesanti