Pasaules panorāma

Baltkrieviju pārņem protesti un vardarbīgas aizturēšanas

Pasaules panorāma

Lukašenko: es redzu marionešu dīdītājus

A. Beļackis: notiekošais Baltkrievijā ir īsts murgs

Cilvēktiesību organizācijas «Viasna» vadītājs: Notiekošais Baltkrievijā ir īsts murgs

Pašreizējā situācija Baltkrievijā ir īsts murgs, uzskata Cilvēktiesību organizācijas "Viasna" vadītājs Aless Beļackis, ar kuru LTV izdevās sazināties trešdien,12.augustā, kad uz īsu brīdi Baltkrievijā internets strādāja normāli un netika bloķēts.

Aless Beļackis

Bija disidents vēl padomju laikos, tagad vada Baltkrievijas cilvēktiesību NVO “Visna”, 2011. gadā notiesāts it kā par izvairīšanos no nodokļu nomaksas. Viņam piesprieda 4,5 gadus cietumā ar mantas konfiskāciju.

Ieslodzījuma laikā sākta vēl nebijusi starptautiska kampaņa viņa atbalstam. Viņš saņēmis daudzas starptautiskas balvas par savām aktivitātēm, tostarp Andreja Saharova un Vāclava Havela balvu, kā arī 5 reizes nominēts Nobela miera prēmijai.

Tā bija ļoti sarežģīta pretošanās visus šos trīs mēnešus, kura tagad transformējusies par pretošanos ielās. Šajās trīs dienās aizturēti vairāk nekā seši tūkstoši cilvēku – tas ir milzīgs represiju mērogs. Priekšvēlēšanu kampaņas laikā represijas skāra aptuveni pusotru tūkstoti. Tagad no šiem sešiem tūkstošiem aizturēto gandrīz visi atrodas ieslodzījumā.

Sācies ir administratīvo tiesu karuselis, ļaudīm faktiski nav iespēju aizstāvēties, nav advokātu palīdzības, tiesas notiek aizturēšanas vietās – vienkārši izolatoros vai likumpārkāpēju izolācijas centros, kur tiek turēti tā sauktie likumpārkāpēji, LTV stāstīja Beļackis.

Mēs pašlaik mēģinām drudžaini apkopot informāciju – OMON rīkojas ļoti brutāli, uzvedas kā prātu zaudējuši, grūti pat nosaukt par cilvēkiem, kuriem iedota brīva vaļa pielietot spēku pret miermīlīgiem demonstrantiem – sievietēm, pat bērniem. Mums ir ļoti daudz gadījumu ar ņirgāšanos, piekaušanu un ievainojumiem, jo tagad viņi ļoti aktīvi izmanto īpašos līdzekļus, kas pie mums iepriekš netika izmantoti - gumijas lodes, gāzi, ūdensmetējus.

Ir daudz ievainoto – viens nogalinātais vairāk nekā divsimt ievainoti. Tas patiesībā ir īsts murgs. 

Turklāt [Baltkrievijas prezidents Aleksandrs] Lukašenko nav gatavs nekādām sarunām, uzstājas no spēka pozīcijām un redz sevi kā uzvarētāju un, atbalstoties uz drošībniekiem, faktiski ir nostājies pret visu tautu, jo, ja vēlēšanu rezultāti būtu bijuši taisnīgi, es esmu pārliecināts, ka mums būtu cits prezidents. 

Aleksandrs Lukašenko ārkārtas sēdē. 2020. gada 12. augusts.

Sakiet, lūdzu, pēdējās dienās daudz dzirdēts, ka cietuši ir arī daudzi žurnālisti, mūsu kolēģi, kāda ir pašreizējā situācija ar medijiem?

Notiek īstas žurnālistu medības. Vakar to labi varēja redzēt, kad akcijas laikā OMON speciāli uzbruka žurnālistiem – dažus piekāva, citiem salauza aparatūru un gandrīz visiem, kurus aizturēja, viņi atņēma zibatmiņas kartes, SIM kartes – visu, kur var būt informācija. Tā kā viņi ir saņēmuši informāciju izturēties pret žurnālistiem vēl brutālāk nekā pret parastiem protestētājiem.

Ir arī vairāki cilvēki, kuri cietuši, vienu žurnālisti sašāva ar gumijas lodi, viņa nokļuva slimnīcā.

Grodņā vakar trīs žurnālisti tika spēcīgi piekauti un aizturēti. Tas neattiecas tikai uz Baltkrievijas žurnālistiem, šādās situācijās nonāk arī ārvalstu žurnālisti. Ja redzam, ka viņi ir spēcīgi piekauti, var saprast, ka viņus noturēs, kamēr zilumi nesadzīs un arī viņi tiks tiesāti kā šo masu protestu dalībnieki, neraugoties uz to, ka viņi veica savus darba pienākumus un viņiem bija visas nepieciešamās akreditācijas un strādāja tur legāli, balstoties uz visiem likumiem.

Kā pašlaik jums ir ar informācijas vidi? Saprotu, ka internets strādā ļoti minimāli, un problēmas ir arī ar telefonsakariem.

Jā, pēdējās trīs dienas faktiski visi sociālie tīkli un internets nestrādāja, un mēs izmantojām dažādus apiešanas veidus, lai kaut nedaudz būtu pieeja internetam, taču pašlaik vairākas mājas lapas, arī mūsējā neatveras ar pirmo reizi, tā kā nepieciešams izmantot VPN vai “proxy” serverus, lai nokļūtu informācijas mājas lapās.

Notiek zināma informācijas blokāde no mājas lapām, kuras sniedz  objektīvu informāciju.

Pašlaik lielākā daļa no informācijas apmaiņas Baltkrievijā notiek sociālajos tīklos, kas arī tika atslēgti, tikai tagad daļa no viņiem atvērušies. Joprojām nobloķēts “Telegram”, bet “Skype” un “Whatsapp” jau atkal strādā. Tas, ka varam ar jums tagad runāt caur “Skype”, ir tāds brīnums, trīs dienas bijām bez sakariem, Man ir prieks ieraudzīt jūs, visas intervijas pirms tam bija iespējamas tikai pa telefonu. 

Kādas vēl ir šo vētraino notikumu iezīmes Minskā? Saprotu, ka pašlaik sākas kaut kādi streiki, protesti notiek ne tikai centrā, bet dažādās pilsētās un Minskas rajonos. Tas droši vien ir kas jauns, salīdzinot ar citiem laikiem pirms šīm vēlēšanām? 

Protestētāji Baltkrievijā. 2020. gada 12. augusts.

Jā, sabiedrība kļuvusi daudz aktīvāka. Es teiktu, ka pilsoniskā aktivitāte, kuru vara galināja visus šos 25 gadus, pēkšņi izrāvās ārā pēdējos trīs mēnešos. Pirms tam pie tā strādājām un vienmēr sūdzējāmies, ka baltkrievi ir sašķelti, viņi ir izolacionisti, viņi ir viensētnieki, domā tikai par sevi un ģimeni, nevis par sabiedrību vai valsti - un mēs smagi kļūdījāmies.

Vai varbūt mūsu ilgais darbs deva kādu rezultātu, un pilsoniskā sabiedrība kļuva aktīvāka, un tagad redzam, ka milzīgs skaits cilvēku, miljoniem, iesaistījās šajā kampaņā.

Notika nebeidzamas diskusijas, šie lielie mītiņi, kurus sasauca alternatīvie kandidāti, pirmkārt Svetlana Tihanovska, notika pilsētās, kur gandrīz trīsdesmit gadus nekādas akcijas nebija notikušas. Tūkstošiem cilvēku, kas to uztvēra kā iespēju izteikties pret esošo režīmu. Ne tik daudz par Tihanovsku, kura ir maz pieredzējusi un jauna politikā, bet tā bija iespēja cilvēkiem pateikt “pietiek!”, “Lukašenko, ej prom!”, “Saša trīs procenti!”. Visi šie lozungi....

Tagad beidzot daudzi cilvēki ieraudzīja savām acīm, kā notiek falsifikācijas. Informācija horizontāli izplatās ļoti ātri, to neapturēt. Man šķiet, ka ir notikušas ļoti strukturālas pārmaiņas mūsu sabiedrībā, kad valsts pilnībā ir nošķīrusies no cilvēkiem.

Kaut kādā ziņā tas atgādina astoņdesmito gadu beigas pie mums un pie jums, vai astoņdesmito  gadu sākuma Polijā, kad tur tika ieviests kara stāvoklis, cilvēki neieredzēja varu, bet vara runāja ar tautu tikai no spēka pozīcijām. Kaut kas līdzīgs tagad notiek arī pie mums, un tas ļoti atšķiras no tā, kas bija – šī samiernieciskā pozīcija, neticība saviem spēkiem - šis viss, kas bija pēdējos gados, ir ļoti ātri pazudis pēdējos mēnešos, un es ļoti ceru, ka politiskais spiediens pret varu gan no vienkāršo ļaužu puses, gan starptautiskās sabiedrības, turpināsies.

Es ceru, ka Latvija šajā jautājumā ieņems noteiktu un skaidru pozīciju un viennozīmīgi aizstāvēs cilvēktiesības Baltkrievijā, nevis, tā teikt, domās tikai par tirdzniecību un biznesu.

Ko jūs prognozējat? Trīs dienas jau šie piketi, notiek diezgan nežēlīga cīņa. Kā jūs domājat, kas var notikt tālāk?

Negribu būt skepticisma pravietis, bet ņemot vērā to, ka vara neapstādina šo represiju mehānismu, ir ļoti grūti cerēt uz situācijas izmanīšanos, jo spēks ir varas rokās.

Protestētāji Minskas ielās. 2020. gada 13. augusts.

Šīs problēmas risinājums, protams, būtu sarunu galds, kaut kādas sarunas, kas tagad varētu sākties.

Runāt par varas atdošanu nesanāk, jo Lukašenko ir kategoriski pret, bet militārā un ideoloģiskā kliķe viņu atbalsta. Mums faktiski pretlikumīgs grupējums tur varu. Kā to atdot likumīgā ceļā, vai atrisināt konfliktu par nelikumīgu varas sagrābšanu – tas ir ļoti sarežģīts jautājums.

Domāju, ka nākamās dienas un mēnešus tas neatrisināsies un tas aizņems ilgāku laiku.   

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Pasaulē
Ziņas
Jaunākie
Interesanti