Ar gavilēm, dziesmām, karogiem un pat salūtu – tā Čīles galvaspilsētas Santjago iedzīvotāji sagaidījuši svētdien notikušā referenduma rezultātus. Šajā referendumā, kas Covid-19 dēļ no aprīļa tika pārcelts uz oktobri, čīliešiem bija jāatbild uz jautājumu, vai Augusto Pinočeta diktatūras laikā pieņemtā konstitūcija būtu aizstājama ar jaunu. Pēc teju visu balsu saskaitīšana kļuvis skaidrs, ka jaunas konstitūcijas izstrādi atbalstījuši vairāk nekā 78%, bet “pret” balsojuši vien 22%.
Sarīkot referendumu konservatīvā prezidenta Sebastjana Pinjeras valdība piekrita pēc nedēļām ilgušiem protestiem, kuru dalībnieki pieprasīja uzlabot izglītības iespējas, paaugstināt pensijas un izbeigt neoliberālo ekonomisko politiku. Laikā no 2019. gada oktobra līdz šī gada februārim protestos gājuši bojā vairāk nekā 30 cilvēki, taču pēc pārtraukuma, ko atnesa Covid-19 pandēmija, tie atkal atsākušies. Referenduma priekšvakarā, apritot gadskārtai kopš protestu sākuma, Čīle pieredzēja kārtējo nekārtību vilni, kura laikā tika dedzinātas arī baznīcas. Pinjera svētdienas vakarā izplatītā paziņojumā aicināja pilsoņus uz kopīgu darbu jaunās konstitūcijas izstrādē.
“Šis plebiscīts nav gals, tas ir tikai sākums ceļam, kas mums kopīgi veicams, lai vienotos par jaunu Čīles konstitūciju. Līdz šim konstitūcija mūs šķēla. No šodienas mums kopīgi jāstrādā, lai jaunā konstitūcija būtu liels ietvars vienotībai, stabilitātei un nākotnei,” sacīja prezidents.
Vēlētājiem svētdienas referendumā bija jāatbild arī uz jautājumu, kam būs jāizstrādā jaunā konstitūcija. Bija jāizdara izvēle starp konstitucionālo sapulci, kas sastāvētu vai nu no izvēlētiem pilsoņiem, vai arī līdzīgās daļās no Kongresa locekļiem un īpaši izraudzītiem pilsoņiem. Saskaņā ar pagaidu rezultātiem 79% čīliešu ir atbalstījuši izvēlētu pilsoņu konstitucionālu sapulci, kamēr 21% devis priekšroku otrai iespējai. Pēc jaunās konstitūcijas izstrādes paredzēts vēl viens referendums tās apstiprināšanai.
Daudziem Čīles iedzīvotājiem šis balsojums ir atvadīšanās no diktatūras laikmeta konstitūcijas un iespēja jaunam sākumam.
“Čīlieši tiecas pēc daudzām lietām. Mēs no šīm pārmaiņām sagaidām daudz. Bet pāri visam, galvenā lieta ir cieņa. Es domāju, ka esam sasnieguši cieņu, pēc kuras mēs esam tiekušies,” komentēja kāda čīliete.
Tomēr sabiedrībā nav pilnīgas vienprātības, vai 1980. gada konstitūcija, kas grozīta jau desmitiem reižu, padarīs Čīli demokrātiskāku vai arī valsti destabilizēs. Kreisie apgalvo, ka pašreizējā konstitūcija satur normas, kas vairo nevienlīdzību, piemēram, uzsver īpašumtiesības un lielu lomu sabiedrisko pakalpojumu sniegšanā atvēl privātajam sektoram, kamēr ievērojamu grozījumu veikšana likumos ir apgrūtināta. Viņi vēlas, lai jaunā konstitūcija stiprinātu valsts sociālo lomu un tajā tiktu garantētas tiesības uz darbu, veselības aprūpi un izglītību, kā arī iedzimto tiesības uz zemi un savu kultūru. Savukārt tie, kas iestājas pret konstitucionālo reformu, brīdina, ka tā apdraud ekonomisko modeli, kas nodrošinājis desmitgadēm ilgu tautsaimniecības izaugsmi un relatīvu stabilitāti.
