Bulgārijas parlamentā paredz asas diskusijas par izmaiņām konstitūcijā

Bulgārijas parlaments trešdien, 2.septembrī, sāks debates par premjerministra Boiko Borisova un valdošās partijas “Gerb” piedāvātajām konstitūcijas izmaiņām. Pēc premjerministra vārdiem, valstij ir nepieciešams restarts, lai veiksmīgāk pretotos mūsdienu izaicinājumiem. Taču Borisova kritiķi apsūdz viņu mēģinājumos vēl vairāk nostiprināt savu varu laikā, kad jau mēnešiem tiek pieprasīta valdības vadītāja un ģenerālprokurora demisija.

Bulgārijas parlamentā paredz asas diskusijas par izmaiņām konstitūcijāUģis Lībietis

Jau aptuveni divus mēnešus Bulgārijas galvaspilsētas Sofijas un citu pilsētu ielās iziet desmitiem un simtiem protestētāju, ar ielu bloķēšanu un pat bada streikiem cenšoties panākt premjerministra Boiko Borisova un valsts ģenerālprokurora Ivana Geševa atkāpšanos no amata. Gan Borisovs, gan Geševs tiek apsūdzēti par iespējamo saistību ar oligarhiem, korupciju un vārda brīvības apspiešanu. Turklāt ietekmīgais prokurors Geševs ir publiski paziņojis, ka netic varas dalīšanai, atdalot tiesu varu. Viņš arī uzdevis veikt pārbaudes prezidenta kancelejā un aicinājis vērsties pret opozīciju pārstāvošo prezidentu Roumenu Radevu, kuram gan ir imunitāte pret vajāšanu.

Lai mēģinātu mazināt šos protestus, premjerministrs Borisovs jau vairākkārt ir aicinājis veikt izmaiņas savā Ministru kabinetā un piedāvājis ievērojami pārmainīt valsts politisko sistēmu konstitucionālo izmaiņu ceļā. Augusta vidū Borisovs paziņoja, ka ir pienācis laiks restartēt valsti.

''Ir laiks atbildībai un izlēmībai. Ir pienācis laiks ne tikai mainīt politisko sistēmu, bet arī restartēt valsti. Valsts politiskā modeļa restartu vairs nedrīkst atlikt. Manas valsts vienotība un stabilitāte nav tikai vārdi. Tie ir pamats, pēc kuriem es pieņemu visus manus lēmumus. Nepieciešamība pēc jaunas Bulgārijas Republikas konstitūcijas pēdējos gados ir satraukusi gan pilsoņus, gan dažādas sabiedriskās organizācijas. Lai attaisnotu šīs cerības, mēs ierosināsim konstitūcijas projektu, kas aizsargās mūsdienu pamatprincipus.

Iepriekšējā konstitūcija tika pieņemta citā laikmetā, citos politiskajos apstākļos, un bez izmaiņām pamatlikumā mēs nevarēsim stāties pretī mūsdienu izaicinājumiem,'' sacījis premjerministrs Boiko Borisovs.

Kā norādījis Borisovs, šādas izmaiņas ir iespējams pieņemt tikai Augstākajā Nacionālajā asamblejā, kurai gan arī nākotnē būtu jārēķinās ar deputātu skaita samazināšanu no 400 līdz 280. Parlamenta deputātu skaits tiktu mazināts no 240 uz 120. Tāpat konstitūcijas izmaiņas paredzētu likvidēt Augstāko tieslietu padomi, nodibinot Tiesnešu tieslietu padomi un Prokuroru tieslietu padomi.

Kā uzsvēris premjerministra asākais kritiķis, valsts prezidents Roumens Radevs, Augstāko Nacionālo sambleju var sasaukt tikai prezidents vai puse no Nacionālās asamblejas jeb parlamenta deputātiem, bet ne premjerministrs. Radevs arī uzdevis vairākus retoriskus jautājumus par to, vai jaunu konstitūciju var ierosināt partija, kas iestājas pret varas dalīšanu, un premjerministrs, kas parlamentāru republiku ir pārvērtis par autokrātiju? Atbilde esot - nē! Šādas diskusijas varot būt iespējamas tikai pēc tautas prasītās premjera atkāpšanās un jaunām, godīgām vēlēšanām.

Visi premjerministra un valdošās partijas “Gerb” piedāvājumi, tā vien liekas, nav sasnieguši gaidāmo rezultātu, jo premjerministra pretinieki tos nepieņem, bet tieslietu eksperti kritizē.

Šādas kritikas dēļ pirms nedēļas atkāpās arī valsts tieslietu ministrs un viens no jaunās konstitūcijas līdzautoriem Danails Kirilovs. Kā norāda tieslietu speciālisti, jaunās izmaiņas nekādā veidā nenovērš arī Eiropas Cilvēktiesību tiesas iepriekš paustās bažas par pārāk mazo galvenā prokurora atbildību. Tieši tāpēc Bulgārijas tiesību iniciatīvu institūta pārstāve Biliana Gaurova-Vegercedere ir iepazīstinājusi ar izmaiņām, kurām būtu nepieciešams pievērst galveno uzmanību.

''Mūsu piedāvājumi koncentrējas ap trijiem galvenajiem punktiem. Pirmkārt, palielināt prokuratūras, tostarp ģenerālprokurora, aktivitāti un atbildību. Otrkārt, ir nepieciešams nostiprināt tiesas neatkarību. Un treškārt, būtu jāpārskata iepriekšējie Bulgārijas Konstitucionālās tiesas lēmumi, kas saistīti ar tiesu varu. Pēc mūsu domām, šie ir trīs ļoti nozīmīgi aspekti, kas patiesi ļautu reformēt tiesu sistēmu. Tā nebūtu tikai slīdēšana pa virspusi, kas novestu pie kaut kādiem paliatīviem pasākumiem, bet ne pie reāla rezultāta un reālām pārmaiņām,'' pauda Biliana Gaurova-Vegercedere.

Šodien uz pirmo rudens sesijas sēdi sanāks Bulgārijas parlaments, kurš sāks diskusijas par piedāvātajām konstitūcijas izmaiņām. Sagaidāms, ka diskusijas būs asas un turpināsies vismaz mēnesi. Tiek uzskatīts, ka patiesībā izmaiņas konstitūcijā tikai palielinās valdības vadītāja varu un ļaus viņam saglabāt posteni līdz nākamā gada martā gaidāmajām parlamenta vēlēšanām. Taču neatkarīgi no tā, vai šī valdība līdz vēlēšanām noturēsies, valdošajai partijai “Gerb” jau tagad tiek prognozēta sakāve.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Pasaulē
Ziņas
Jaunākie
Interesanti