Sofija ar Georgijevu grasās aizstāt savu pašreizējo kandidāti - UNESCO ģenerālsekretāri Irinu Bokovu, jo viņas kandidatūra „nav pietiekami pārliecinoša”.
Pašreizējā ANO ģenerālsekretāra, dienvidkorejieša Bana Kimuna pilnvaru termiņš amatā tuvojas noslēgumam, un nākamgad viņa būs jāstājas citai personai.
Jau notiek intensīvi nākamā ANO vadītāja meklējumi. Viena no kandidātēm ir ANO Izglītības, zinātnes un kultūras organizācijas jeb UNESCO vadītāja, bulgāriete Irina Bokova, kuru izvirzīja Bulgārijas valdība.
Tomēr Bokovas izredzes iegūt augsto amatu pēdējā laikā kļuvušas vājākas. ANO Drošības padome jau rīkojusi neoficiālus balsojumus starp vairākiem kandidātiem. Pēdējā no tiem Bokova noslīdēja uz piekto vietu.
Tādēļ Sofija sāka nopietnāk apsvērt, vai nevirzīt citu bulgārieti- Eiropas Komisijas viceprezidenti, budžeta un cilvēkresursu komisāri Kristalinu Georgijevu. Viņas vārds starp potenciālajai kandidātiem bija izskanējis jau agrāk, taču toreiz Bulgārijas valdība galu galā izlēma nominēt Bokovu.
Acīmredzot reaģējot uz ziņām par Georgijas iespējamu virzīšanu ANO ģenerālsekretāres amatam, Eiropas Komisijas prezidenta Žana Kloda Junkera biroja vadītājs Martins Selmairs nedēļas nogalē tviterī ierakstīja, ka „tas būtu liels zaudējums” Eiropas Komisijai. Tajā pašā laikā viņš piebilda, ka tomēr Georgijeva „būtu spējīga ANO ģenerālsekretāre”, kā arī tas būtu „spēcīgs signāls dzimumu līdztiesībai”.
Līdz šīm ANO ģenerālsekretāra amatā bijuši tikai vīrieši.
Eiropas Komisija pirmdien uzsvēra, ka Selmaira tvīts nav oficiāls atbalsts vai apstiprinājums. Komisijas preses pārstāvis Aleksnadrs Vinteršteins ziņas par Georgijevas kandidatūras virzīšanu vakar nosauca par spekulācijām.
„Es, tāpat kā citi, esmu lasījis presē izskanējušās spekulācijas. Un man nav nekādu komentāru, ko paust par šo spekulāciju,” norādīja EK runasvīrs.
Tikmēr par Bulgārijas kandidātu ANO ģenerālsekretāra amatam saķildojusies Vācija un Krievija. Berlīne par nepatiesiem nosauca Maskavas apgalvojumus, ka kanclere Angela Merkele it kā būtu mudinājusi Bulgāriju ANO ģenerālsekretāra amatam izraudzīties jaunu kandidātu. Vācijas Ārlietu ministrija šādus Krievijas paziņojumus nodēvēja par „nedraudzīgiem”.
Iepriekš svētdien Krievijas Ārlietu ministrijas preses sekretāre Marija Zaharova apgalvoja, ka Maskava šomēnes notikušajā G20 samitā esot „skaidri” norādījusi - „jebkādi tieši vai netieši centieni ietekmēt [Bulgāriju] ir nepieņemami”.
No vairākiem šī brīža kandidātiem uz ANO ģenerālsekretāra amatu līdz šīm priekšgalā bijis bijušais Portugāles premjerministrs Antoniu Guterrišs, kurš ir arī bijušais ANO bēgļu lietu aģentūras vadītājs. Lai kļūtu par Apvienoto Nāciju ģenerālsekretāru, kandidātam ir jāiegūst atbalsts no visām piecām ANO Drošības padomes pastāvīgajām valstīm, kurām ir veto tiesības – ASV, Krievijas, Ķīnas, Francijas un Lielbritānijas.
Uz ANO ģenerālsekretāra amatu šobrīd kandidē desmit cilvēki.
