Jauna ANO ģenerālsekretāra meklējumos: Politikas un dzimumu līdztiesības līkločos

  Kimuns ir astotais ANO vadītājs un pats bieži uzsvēris ANO nozīmi viņa dzīvē, jo pats uzaudzis kara laikā.

 Viņš ir dzimis 1944. gadā un savā bērnībā piedzīvojis divus karus - 2.pasaules karu un Korejas karu, tāpēc viņš redzējis, kā ANO palīdzēja viņa valsti atjaunot pēc konfliktiem.

 Kimuns šobrīd noslēdz savu otro termiņu ģenerālsekretāra amatā un, lai gan noteikumi to nenosaka, pieņemts, ka viena persona šo amatu neieņem vairāk par diviem termiņiem jeb 10 gadiem.

It kā priekšroka sievietēm un it kā Austrumeiropai

Procedūras oficiālā daļa nosaka, ka ANO ģenerālsekretāru ievēl Ģenerālā asambleja, ņemot vērā Drošības padomes (DP) ieteikumus. Drošības padome sastāv no piecām pastāvīgajām loceklēm - ASV, Lielbritāniju, Franciju, Krieviju un Ķīnu, kurām piešķirtas arī veto tiesības - kā arī 10 nepastāvīgajām loceklēm, kuras ievēl Ģenerālā asambleja.

Ir arī pāris neformālas lietas, ko pieņemts ievērot - jau pieminētais amata termiņš, kā arī rotācijas sistēma

- ja līdzšinējais ģenerālsekretārs pārstāvējis Āzijas un Okeānijas valstu grupu, tad nākamajam ģenerālsekretāram jāpārstāv citu valstu grupa un iepriekš tika lēsts, ka varētu būt pienākusi Austrumeiropas kārta. Vēl arī izskanējušas ziņas, ka ANO vēlētos ģenerālsekretāra amatā redzēt sievieti, jo līdz šim neviena sieviete to nav ieņēmusi.

Šobrīd izvirzīti 10 kandidāti, no kuriem puse ir sievietes, bet sešas ir no Austrumeiropas grupas valstīm, taču nevienam no austrumeiropiešiem nav izteikts atbalsts.

Vairāki mediji norādījuši, ka Austrumeiropas lielākā problēma ir nespēja vienoties izvirzīt vienu kopīgu un spēcīgu Austrumeiropas pārstāvi, tā vietā izvirzot vairākus. Palīdzēt austrumeiropiešiem var tas, ka Krievija, viena no DP pastāvīgajām loceklēm, ļoti vēlas ģenerālsekretāra amatā redzēt austrumeiropieti, kurš vai kura runā krieviski.

Labas izredzes bijušajam ANO augstajam komisāram bēgļu jautājumos

Tā kā šīs vēlēšanas atšķiras no citām, ANO mēģina tās padarīt caurspīdīgākas. Ir zināmi sākotnējie Drošības padomes balsojumi par kandidātiem un visos trīs balsojumos, kuri notikuši līdz šim,

izteikts līderis ir bijušais ANO augstais komisārs bēgļu jautājumos, arī bijušais Portugāles premjerministrs Antonio Gutjeress. 

Intervijā portālam “Global Observatory” Gutjeress norādīja, ka ANO jākļūst efektīvākam gan darbības, gan finansējuma izmantošanas ziņā, taču tā nav vienīgā problēma ar ko jaunajam ģenerālsekretāram būs jāsaskaras.

“Kad mēs skatāmies uz šodienas pasauli un tās cilvēkiem, tajā milzīga neuzticība poliskām iestādēm, [..] starptautiskām organizācijām, [...] un ir tāds uzskats, ka līderi nespēj pastāvēt par vērtībām,” saka Gutjeress.

„Politika ir svarīga, stratēģija ir svarīga, bet cilvēkiem ir jāsaprot, ka ANO ir šeit, lai pastāvētu par vērtībām, [...] kuras visas reliģijas spēj respektēt.

Piemēram, tolerance un solidaritāte. Visas sabiedrības mūsdienās ir multireliģiskas, multietniskas un multikulturālas, bet mums ir jāliek cilvēkiem saprast, ka dažādība ir spēks, nevis drauds,” pauž bijušais ANO augstais komisārs.

Padomes balsojumā otro vietu ieņem Slovākijas ārlietu ministrs Miroslavs Lajčáks, bet trešo vietu UNESCO vadītāja, bulgāriete Irina Bokova. Aktīvistu organizācijas „Avaaz” komanda nolēma aptaujāt pašus ANO darbiniekus, vairākus ekspertus un interneta lietotājus par to, ko viņi vēlētos redzēt ANO ģenerālsekretāra amatā.

ANO darbinieku vidū līdere ir jaunzēlandiete, ANO attīstības programmas administratore, bijusī Jaunzēlandes premjerministre Helēna Klārka (attēlā pa labi).

Viņu „Forbes” dēvē par spēcīgāko sievieti ANO. Viņai seko jau pieminētais Gutjeress, bet „Top3” noslēdz ANO Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām (UNFCCC) izpildsekretāre Kristiana Figueresa.

Paši kandidāti veido arī ekspertu top3, vien, atšķirībā no ANO darbiniekiem, viņi par vājāko atzina Klārku, bet spēcīgāko Gutjeresu. Veicot interneta lietotāju aptaujas, līderu pozīcijas mazliet mainījās.

Pirms atbildes došanas, respondentiem bija jāiepazīstas ar kandidātu biogrāfijām un jānoskatās video par viņiem. Interneta lietotāji par līderi atzina Figueresu, bet viņai uz papēžiem min Klārka. Šeit gan Gutjeress neieguva trešo vietu, jo respondenti devuši priekšroku sieviešu kandidatūrām. Tomēr augusta beigās notikušajā trešajā Drošības padomes balsojumā, neviena no abām dāmām nemin uz papēžiem Gutjeresam - Figueresa 10 kandidātu sarakstā ieņem pēdējo vietu, bet Klārka ir apmēram pa vidu.

Dažu sieviešu kandidatūras iegrožo politiski apsvērumi

Pirmās vietas ieņem vīrieši, par spīti tam, ka ļoti daudzas dalībvalstis vēlas redzēt sievieti ģenerālsekretāra amatā. ANO pētnieks Ričards Govans intervijā amerikāņu radio stacijai NPR norādīja, ka tam ir vairāki iemesli:

“Daži cilvēki domā, ka tas ir tāpēc, ka slepenībā daudzi vīriešu vēstnieki Ņujorkā, dod priekšroku ANO kā “puišu klubiņam”. Es domāju, ka tajā ir daļa patiesības, bet ir arī daudz politisko spēlīšu,” stāsta Govans.

  „Suzanna Malkora ir no Argentīnas un tiek skatīta, kā ļoti tuva ASV, kas ir viņas kavēklis attiecībās ar Krieviju un Ķīnu. Irina Bokova [attēlā pa kreisi] ir no Bulgārijas un tiek uzskatīta par tuvu Krievijai, kas nozīmē, ka Rietumi atturīgi pret viņas [kandidatūru]. Tas ir daļēji par dzimumu, bet ļoti nozīmīga ir lielā politika laikā, kad ANO ir ļoti sašķelta. Maskava domā, ja ANO ģenerālsekretārs būs no tās kaimiņiem, tai būs papildu vara pār to. Bet krievi ir reālisti un viņi varētu ar laiku nonākt pie kāda darījuma. Un ir pat pāris norādes, ka viņi varētu piekrist Gutjeresa kandidatūrai,” viņš piezīmē.

 Govans jūlija beigās sacīja, ka jebkurš, kurš saka, ka zina, kas būs nākamais ANO ģenerālsekretārs, ir gaišreģis, fantazētājs vai melis. Pēc pēdējā Drošības padomes balsojuma, ir vēl grūtāk pateikt, kurš galu galā vadīs organizāciju mieram un sadraudzībai.