Īstu sašutuma vētru sabiedrībā izsauca ministrijas ekspertu lēmums svītrot no obligātās literatūras saraksta vairākus zīmīgus bulgāru klasiķu darbus kā novecojušus un neatbilstošus jaunajai ģeopolitiskajai situācijai. Piemēram, 5.klasē skolēni vairs nemācīsies Penčo Slaveikova dzejoli “Jovo no Balkāniem“, kas apraksta vietējo iedzīvotāju piespiedu pāriešanu musulmaņu ticībā. Tas esot pārāk naturālistisks, un bērni pārdzīvojot emocionālu šoku, lasot par izdurtām acīm, un nocirstām rokām un kājām.
Gan vecāki, gan skolotāji bija nepatīkami pārsteigti atklājot, ka tagadējie sesto klašu audzēkņi, kas līdz šim mācījušies vispirms Bulgārijas un pēc tam pasaules vēsturi, saskaņā ar jauno programmu astotajā klasē pēc antīkās vēstures uzreiz sāks mācīties par viduslaikiem, tādā veidā izlaižot kādus “nieka” desmit gadsimtus.
Taču visasākos strīdus izraisīja priekšlikums piecus gadsimtus, ko Bulgārija pavadīja Osmaņu impērijas sastāvā, turpmāk dēvēt par “turku klātbūtni Balkānos”. Apzīmējums ”verdzība” nākot no folkloras un neesot precīzs. Atbildot uz nacionālistu izvērsto histērisko kampaņu masu medijos par izdabāšanu citu valstu interesēm, kur kārtējo reizi tika vākti paraksti un gatavoti protesti, izglītības ministrs Todors Tanevs norādīja, ka jau vairākus gadus vēsturnieki nevar vienoties par konkrēto definīciju un diskusija joprojām ir atvērta.
''Pēdējā laikā aizvien vairāk izplatās viedoklis, ka vispareizāk būtu dēvēt šo laiku par ”turku” vai “osmaņu” valdīšanu. Varam lietot arī vārdu, ko izmantojis Ivans Vazovs kā virsrakstu savam lieliskajam romānam “Jūgā”, kas nāk no grieķu valodas un nozīmē tieši “valdīšanu”, norādīja Tanevs.
Kamēr speciālisti meklē visiem pieņemamu variantu, skolotāju arodbiedrības ir noraizējušās, ka virsroku ņem politiskie, nevis pedagoģiskie vai zinātnieku argumenti un ka izglītības sistēma kārtējo reizi tiek iesaistīta visdažādākās intrigās, kuru mērķis ir destabilizēt valdību un situāciju valstī kopumā.
Grūti teikt, vai iemesls ir pati tēma, ko lielākā daļa bulgāru uztver visai personīgi, nepietiekama komunikācija starp ministrijas ierēdņiem un Zinātņu akadēmijas profesoriem un augstskolu pasniedzējiem, kas sarakstījuši mācību grāmatas, taču sabiedrības spiediena rezultātā profesoram Tanevam nācās atkāpties no ieņemamā amata.
Ceturtdien parlaments apstiprināja jauno izglītības ministri Meglēnu Kunevu, bet profesors turpinās savu karjeru kā premjerministra padomnieks. Viens no pirmajiem uzdevumiem, ko Kunevai nāksies steidzīgi risināt, būs jauno mācību grāmatu apstiprināšana, pretējā gadījumā līdz nākamā mācību gada sākumam tās nebūs gatavas.
Тe būtu jāmin vēl viena ieinteresētā puse - izdevēji. Grūti nosaukt citu valsti, kur katrā priekšmetā katrai klasei būtu pieci, seši un pat vairāk mācību grāmatu variantu, ko sastādījuši dažādi autoru kolektīvi un izdevuši dažādas izdevniecības. Ne velti katru gadu jaunu mācību grāmatu izdošanai tiek atvēlēti gandrīz 10 miljoni eiro, bet pavisam nesen Izglītības ministrijai tika uzticēts realizēt programmu “Izaugsme un nodarbinātība”, kuras budžets līdz 2020.gadam ir gandrīz 700 miljoni eiro. Tā kā šajā strīdā par savas vēstures un nacionālās identitātes apzināšanos jautājuma materiālā puse ir visai būtiska.
