Pēc juristu domām, parlamenta lēmums, kas ir nacionāls akts, nevar ietekmēt pievienošanās līgumu, jo ES juridiskā sistēma ir pilnīgi skaidra – savienības likumi ir virs nacionālajiem.
Pievienošanās līgumā paredzētais septiņus gadus ilgais aizliegums pārdot lauksaimniecības zemi ārzemniekiem beidzas 2014. gada 1 janvārī.
Balsošanas rezultātā valdībai tiek uzdots sagatavot pārmaiņas likumdošanā, kas ļautu pagarināt aizliegumu ārzemniekim iegādāties zemi savā īpašumā līdz 2020. gadam.
Tas ir pretrunā ne tikai ar pieņemtajām starptautiskajām saistībām, bet arī ar Bulgārijas konstitūcijas 22. panta 1. punktu, kur ir norādīts, ka, saskaņā ar pievienošanās līguma noteikumiem, ārzemnieki var zemi pirkt un pārdot.
Moratorija piekritēji pamatoja savu lēmumu ar to, ka zeme Bulgārijā ir vislētākā Eiropā - tās cena ir reizes 10 zemāka kā, piemēram, Īrijā - un tās iedzīvotāju ienākumi ir viszemākie. Tāpēc zemes pārdošanu nepieciešams atlikt, kamēr attiecīgie rādītāji izlīdzināsies ar situāciju citās valstīs. Pretējā gadījumā tiktu apdraudēta nacionālā drošība. Izskanēja arī klaji populistiski apgalvojumi, ka moratorija atcelšana nozīmētu pārdot dzimteni un būtu nodevība pret brīvības cīņās kritušo varoņu piemiņu.
Vienlaicīgi Nacionālistiskā partija, kas ir moratorija iniciatore, sāka vākt parakstus, lai organizētu referendumu ar jautājumu. "Vai esat ar mieru, ka Bulgārijas zeme tiek pārdota ārzemju fiziskām un juridiskām personām?". Lai referendums notiktu, nepieciešami 500 tūkstoši parakstu. Lai gan reāli tādam pasākumam nav laika, socioloģiskās aptaujas uzrāda, ka aptuveni 70 % iedzīvotāju atbalsta moratorija pagarināšanu, neiedziļinoties juridiskajās niansēs.
Tanī pat laikā arī patlaban ārzemniekiem ir iespēja iegādāties zemi, izmantojot tirdzniecības likumu, kas ļauj reģistrēt firmu ar simbolisku sākotnējo kapitālu - 1eiro plus pārējie izdevumi, kas, ieskaitot ierakstīšanu Tirdzniecības reģistrā un citas formalitātes, nepārsniedz 150 eiro. Rezultātā starp zemes pircējiem var parādīties šaubīgi investīciju fondi ar neskaidras izcelsmes kapitālu, kas patiesi var izjaukt ekonomisko līdzsvaru lauksaimniecības sektorā.
Eiropas Komisijas (EK) pārstāve Iekšējā tirgus jautājumu sakarā Šantala Hjūza paziņoja, ka komisija nav pilnvarota pagarināt moratoriju un Bulgārijai draud soda procedūra, ja tā neatvērs zemes tirgu ar 1. janvāri, kā paredzēts. Lai vietējā parlamenta lēmums stātos spēkā, būtu jāsaņem visu pārējo dalībvalstu piekrišana, kas reāli nozīmētu pārskatīt pievienošanās līguma noteikumus un atkārtotu tā ratifikāciju, kas nav iespējams atlikušajos mēnešos līdz gada beigām. Līgumā nav paredzēta iespēja atlikt zemes tirgus liberalizāciju, un Eiropas Komisija gaida no Bulgārijas pieņemto saistību ievērošanu. Pretējā gadījumā jautājums tiks iesniegts tiesā. EK nupat atraidīja līdzīgu lūgumu arī no Rumānijas puses.
Lai nenonāktu pretrunā ar Eiropas Savienības likumdošanu, zemes pārdošanu varētu ierobežot ar normatīviem aktiem, kā ,piemēram, prasību, lai nopirkto zemi izmantotu lauksaimniecības nolūkiem vismas 3 gadus. Bez tam lielai daļai zemes nomnieku ir noslēgti līgumi ar tās īpašniekiem uz 5 – 10 gadiem, kas arī paliek spēkā pēc 1.janvāra. Dotajā situācijā valdības uzdevums ir nodrošināt saviem pilsoņiem izdevīgākus apstākļus, zemi pērkot, kā to dara citas valstis.
Novembra sākumā 55 no visiem 240 deputātiem griezās Konstitucionālajā tiesā ar prasību atzīt parlamenta lēmumu par nelikumīgu un to atcelt. Arī prezidents Rosens Plevnalijevs apstiprināja nepieciešamību pildīt starptautiskos nolīgumus un izteica gatavību izmantot savas veto tiesības un bloķēt skandalozo moratoriju.
