Unikālais objekts ir atklāts pavisam nejauši pirms gandrīz 10 gadiem, kad celtniecības darbu laikā strādnieki uzdūrušies senam mūrim. Sākotnēji oficiālās iestādes nav varējušas pareizi novērtēt atraduma nozīmīgumu, bijusi pat izdota pavēle aizbērt bedri un celtniecību turpināt. Grūti iedomāties, kā notikumi attīstītos tālāk, ja nebūtu iejaucies toreizējais kultūras ministrs, slavenais aktieris Stefans Danailovs.
Jau sen bija zināms, ka antīkajā Serdikā - (tāds ir senais Sofijas nosaukums) darbojies amfiteātris.
20. gadsimta sākumā turpat netālu tika atrasta akmens plāksne, kas attēloja cilvēku cīņas ar dzīvniekiem un izrādījās sava veida gladiatoru spēļu "afiša", taču precīza tā atrašanās vieta nebija zināma.
Amfiteātris celts elipses formā, un tā centrā atradusies 60 metru gara un 43 metrus plata arēna. Ap to bijušas izvietotas piecus metrus augstas tribīnes ar 24 000 sēdvietu, tādā veidā pēc izmēriem ierindojoties otrajā vietā Eiropā pēc slavenā Kolizeja. Labi saglabājušās ir goda viesu ložas, kā arī vārti, pa kuriem gladiatoru cīņu laikā arēnā tikuši laisti plēsīgie zvēri.
Rūpīga darba rezultātā arheologi ir noskaidrojuši, ka sākotnēji arēna bijusi mazāka, pusapļa formā, būvēta no koka un akmens, izmantojot vietas dabisko slīpumu. Visdrīzāk, tā tikusi nodedzināta vestgotu uzbrukuma laikā un vēlāk atjaunota par godu imperatora Diokletiāna vizītei.
Rajonā atrastās romiešu monētas, kā arī keramikas trauki ļauj diezgan precīzi noteikt ēkas vecumu – celtniecības darbi ir pabeigti mūsu ēras 4. gadsimtā, Konstantīna Lielā valdīšanas laikā. Pēc tam, kad Romas impērijā spēles tika aizliegtas, telpas izmantotas kā dzīvojamās ēkas vai kazarmas.
Ilgus gadus arheoloģiskos darbus kavēja līdzekļu trūkums, kā arī fakts, ka apkārtējās ēkas ir privātīpašums. Tā, piemēram, mājā, kas atrodas virs arēnas centrālās daļas un pati ir vēstures piemineklis, izvietojies Gētes institūts. Turpat netālu ir arī Lielbritānijas vēstniecība, zem kuras atrodas daļa no amfiteātra tribīnēm.
Iepazīstinot žurnālistus ar nupat pieņemto Sofijas attīstības plānu, pilsētas galvenais arhitekts Petrs Dikovs uzsvēra, ka tiks darīts viss iespējamais, lai celtnes saglabātu, taču, ja nāksies izvēlēties, priekšroka tiks dota senākajam apbūves slānim.
"Mūsu mērķis ir izstrādāt konkrētu projektu, kas aptvertu visu kompleksu, taču iespējams, ka daļu esošo ēku nāksies nojaukt," teic Dikovs.
Plāna realizācija, kas sevī apvieno vēsturisko pieminekļu restaurāciju un konservāciju, ļaus pārvērst Serdikas amfiteātri un antīko arheoloģisko kompleksu kopumā par vienu no Bulgārijas galvaspilsētas interesantākajām tūrisma atrakcijām.
Speciālisti gatavo kopēju risinājumu visai centrālajai daļai, kas paredz samazināt rajonā automobiļu kustību un nepieļaut augstceltņu būvi, kā arī paplašināt parku teritorijas. Tiks saglabāti raksturīgie dzeltenie bruģakmeņi, bet labirints zem bijušā komunistiskā līdera Georgija Dimitrova mauzoleja kļūs par mākslas galeriju.
Iespējams, jau rudenī galvaspilsētas iedzīvotājiem un viesiem būs iespēja pastaigāties pa 2000 gadus vecu ielu, bet tālākā nākotnē Sofijas vecpilsēta varētu kandidēt arī uz iekļaušanu UNESCO pasaules kultūras mantojuma sarakstā.
