"Es tikos ar Eiropadomes priekšsēdētāju Donaldu Tusku, un es piekrītu, ka "Brexit" process ir jāpagarina, vēlākais līdz oktobra beigām. Es vēl joprojām uzskatu, ka mums jāatstāj Eiropas Savienība ar noslēgtu vienošanos pēc iespējas ātrāk. Un ir ļoti svarīgi, ka savienība piekrita pagarinājuma izbeigšanai, kad tiek ratificēts izstāšanās līgums. Tā bija mana galvenā prasība maniem kolēģiem," teica Meja.
Panākto vienošanos sociālās saziņas tīklos apstiprināja arī Eiropadomes prezidents Donalds Tusks. Viņš uzsvēra, ka līderi ārkārtas samitā vienojušies par elastīgu pagarinājumu līdz 31. oktobrim, un tas nozīmē papildu sešus mēnešus Lielbritānijai vislabākā iespējamā risinājuma meklējumiem.
Tomēr Tusks pieļāva iespēju, ka "Brexit" var nākties atlikt vēl vienu reizi.
Dalībvalstu pārstāvji arī uzsver, ka britu vēlētājiem būs jāpiedalās Eiropas Parlamenta vēlēšanās, ja Lielbritānija līdz 22. maijam neizstāsies no ES.
Britu premjerministre iepriekš lūdza "Brexit" atlikt līdz 30. jūnijam, bet Eiropadomes prezidents Tusks aicināja noteikt "elastīgu" izstāšanās atlikšanu uz gadu.
Kaut gan vairums Eiropas Savienības dalībvalstu vadītāju gribēja pagarināt Lielbritānijas izstāšanās termiņu vismaz līdz gada beigām, pēc garām diskusijām visi vienojās par kompromisa datumu – 31. oktobri. Faktiski to var uzskatīt par Francijas prezidenta Emanuela Makrona uzvaru.
Viņš ir pārliecināts, ka pārāk ilga Lielbritānijas palikšana Eiropas Savienības sastāvā traucētu Eiropai risināt tās iekšējās problēmas.
“Es domāju, ka mēs esam spējuši panākt labāko iespējamo kompromisu. Pirmkārt tādēļ, ka mēs spējām saglabāt 27 valstu vienotību. Otrkārt, mēs esam apmierinājuši Lielbritānijas pieprasījumu iedot viņiem vairāk laika, lai panāktu vienošanos uz izstāšanās līguma pamata, kas tika noslēgts pirms dažiem mēnešiem. Un treškārt, tas ļauj Eiropas Savienībai veiksmīgi turpināt darbu.
Proti, mēs noslēgsim šo procesu pirms jaunā Eiropas Komisija uzsāks pildīt savus pienākumus,” norādīja Makrons.
Eiropas valstu līderi arī īpaši atrunāja, ka Lielbritānijai maija beigās būtu noteikti jārīko Eiropas Parlamenta vēlēšanas. Ja tas netiks darīts, tad Apvienotā Karaliste būs spiesta pamest bloku jau 31. maijā ar vai bez vienošanās.
Lielbritānijas premjere Terēza Meja pēc sanāksmes vēlreiz pauda cerību, ka politiķiem Londonā izdosies rast kompromisu pirms maija beigām. Un tādēļ Eiropas Parlamenta vēlēšanas Lielbritānijā nebūs jārīko.
“Lielbritānijai šobrīd vajadzēja jau būt ārpus Eiropas Savienības. Un es patiesi nožēloju, ka man līdz šim nav izdevies pārliecināt parlamentu atbalstīt vienošanos, kas ļautu mums izstāties mierīgi un bez sarežģījumiem. Bet tagad mūsu priekšā ir skaidra izvēle un nepārprotams grafiks. Es negribu izlikties, ka turpmākās nedēļas būs vienkāršas, vai ka pastāv viegls veids kā tik ārā no strupceļa parlamentā.
Bet mums, kā politiķiem, ir pienākums atrast risinājumu kā izpildīt referendumā pieņemto lēmumu, atstāt Eiropas Savienību un turpināt ceļu tālāk. Nekas nav tik steidzams vai tik būtisks,” sacīja Meja.
Savukārt ASV prezidents Donalds Tramps Tviterī ir norādījis, ka viņaprāt Eiropas Savienība briesmīgi izturoties pret Lielbritāniju un tās vēlmi pamest bloku. Šādi izteikumi saskan ar kuluāros dzirdēto versiju, ka ASV aktīvi lobē, lai Lielbritānija pamestu Eiropas Savienību bez vienošanās.
Tas ļautu Vašingtonai uz sev izdevīgiem nosacījumiem noslēgt brīvās tirdzniecības vienošanos ar Londonu un tādējādi palielināt savu ietekmi gan tirdzniecības sarunās ar Eiropas Savienību, gan kopumā pasaulē.
Tikmēr Lielbritānijā lielākā uzmanība pēc Briseles samita pievērsta premjerministres Terēzas Mejas politiskajam liktenim.
Viņas darbs jau ilgstoši vērtēts neviennozīmīgi, un tiek gaidīts, ka atkal tiks apšaubīta viņas atrašanās premjerministres amatā.
Lai gan Meja apgalvoja, ka gatava pamest valdības vadītāja amatu vasarā, viņa reizē solījusi palikt amatā līdz “Brexit” sarunu beigām.
“Lielākais jautājums ir – ko esošā situācija nozīmē Terēzai Mejai. Parlamentam samits faktiski neko nemainīja, jo joprojām nav vairākuma nevienam no piedāvājumiem. Var argumentēt, ka, pazūdot laika spiedienam un attālinot izstāšanos līdz oktobrim, tagad ir vēl mazāk iespēju, ka parlaments varētu par kaut ko vienoties,” norādīja Londonas Karaliskās koledžas profesors Anands Menons.
“Tāpēc galvenais jautājums saistīts ar to, vai Mejas pašas partija ļaus viņai palikt amatā, vai nē.
Manuprāt, partijas vidū valda izteikts neapmierinātības noskaņojums, un es gaidu, ka redzēsim mēģinājumus tikt no viņas vaļā. Varbūt ne līdz Eiropas Parlamenta vēlēšanām, bet noteikti uzreiz pēc tām,” norādīja profesors Menons.
Tikmēr “The Guardian” izceļ faktu, ka retu reizi kaitinošākā persona samitā nebija vis Meja, bet gan Emanuels Makrons, pievienojoties viedoklim, ka Francijas prezidents samita laikā nevajadzīgi uzstājīgi pieprasījis nevilcināties ar britu izstāšanos.
“Man šķiet, ka Makronam bija iekšpolitiski izdevīgi parādīt savai valstij, ka viņš spēj britiem pateikt stingrus vārdus. Tomēr skaidrs, ka vienlaikus tas nokaitināja daudzus cilvēkus Briselē, kas tajos saskatīja lieku teatralitāti,” atzina Menons.
Tikmēr vispoētiskākā reakcija no Londonas par vakardienas samitu, šķiet, nākusi no tabloīda “Mirror”, tā pirmo lapu rotā pirmā nofotografētā melnā cauruma attēls ar apgalvojumu –
“Brexit” vienošanās izskatās tik tālu kā šis melnais caurums,
Tikmēr poētiski vakardienas sarunas raksturojis tabloīds “Metro” – vienošanās par “Brexit” esot tikpat tālu kā reizi nofotografētais melnais caurums, bet bezpalīdzīgā Meja iesūkta Briseles virpuļviesulī.
KONTEKSTS:
2016. gada Lielbritānijā referendumā 52% britu nobalsoja par valsts izstāšanos no ES. Kopš tā laika tika strādāts pie Lielbritānijas un ES vienošanās par izstāšanās procesu. Savu piekrišanu tam deva ES valstis, taču piedāvāto vienošanos trīs reizes noraidīja britu parlaments.
2019. gada 29. marts bija datums, kad sākotnēji bija paredzēta Lielbritānijas izstāšanās no bloka. ES līderi ipriekš gan piekrita "Brexit" pagarinājumam, tam nosakot divus termiņus:
- Viens no termiņiem ir 22. maijs – šajā datumā Lielbritānija no ES varētu izstāties gadījumā, ja Lielbritānijas parlaments nobalsos par izstāšanās vienošanos.
- Savukārt gadījumā, ja parlaments tomēr nenobalsos par vienošanos, tad tai 12. aprīlī nāksies izstāties bez vienošanās vai lūgt vēl vienu "Brexit" pagarinājumu.
Lielbritānijas parlamenta apakšpalāta atbalstīja iniciatīvu uzdot premjerministrei Mejai lūgt atlikt valsts izstāšanos no ES. Lēmuma mērķis ir novērst bezvienošanās "Brexit". Izredzes novērst šādu notikumu attīstības scenāriju vairo arī Mejas un leiboristu līdera Korbina sarunas. Abas puses paudušas gatavību turpināt diskusijas un risināt problēmjautājumus. Tomēr "Brexit" atlikšana iespējama vienīgi tad, ja tam piekrīt Brisele un ES dalībvalstis.
