“Brexit” tiek uzskatīts par britu politiķu karjeras kapu. Tas Borisu Džonsonu ir šobrīd nostādījis neapskaužamā situācijā, ar to nespēja tikt galā iepriekšējā premjere Terēza Meja. Un tas ir padarījis Deividu Kameronu par britu nepopulārāko politiķi.
Kamerons 2016. gadā sarīkoja referendumu par Lielbritānijas dalību Eiropas Savienībā (ES), to zaudēja un bija spiests atkāpties.
Saskaņā ar sabiedriskās domas aptauju 61% respondentu Kameronu vērtē negatīvi, bet tikai 16% - pozitīvi. Pat Toniju Blēru, kura reputāciju nopietni sabojāja Irākas karš, negatīvi vērtē tikai 55% britu.
Kamerons pirms nedēļas izdevis savu grāmatu “Ierakstam” (“For the record”), kurā cenšas savu rīcību attaisnot, jo “Brexit” referendums esot bijis neizbēgams.
“Patiesu problēmu radīja tas, ka Eiropa mūsu acu priekšā mainījās un mēs centāmies ar to tikt galā – teju katra politiskā partijas kādā brīdī starp 2002. un 2015. gadu solīja referendumu,” atgādināja Kamerons.
Uz mediju norādi, ka “izskatās, ka jūs izmetāt granātu un aizbēgāt”, Kamerons vien piebilda, ka viņam ”ļoti žēl, ka dažiem cilvēkiem tā liekas”.
Tiesa gan, Kamerons ignorē faktu, ka tajā laikā tikai 10% britu likās, ka dalība ES ir svarīga lieta, par ko vajadzētu uztraukties.
Grāmatā viņš daudz kritizē savus bijušos kolēģus – Borisu Džonsonu un Maiklu Govu. Lai gan vairuma britu acīs tieši Kamerons ir atbildīgs par to politisko haosu, kas britu salās izveidojies.
Kamerons arī uzskata, ka Boriss Džonsons nemaz neesot bijis īsts “Brexit” piekritējs, bet izvēlējies šo pozīciju, uzskatot, ka tas nāks par labu paša politiskajai karjerai.
“Viņš domāja, ka “Brexit” atbalstītāji referendumā zaudēs, bet viņš negribēja palaist garām iespēju būt romantiskajā, patriotiski nacionālajā “Brexit” pusē. Ziniet, dažās minūtes pirms viņš nāca klajā ar savu paziņojumu, viņš man atsūtīja ziņu – “Brexit” tiks saplosīts kā krupis zem ecēšām. Tipiski daiļrunīgais Boriss,” sacīja Kamerons.
