Pret jauno psihoaktīvo vielu izplatību, kas kļuvusi par sērgu ne tikai Latvijā, bet arī citās Eiropas Savienības dalībvalstīs, gatavojas cīnīties ar jaunu likumu. Eiropas līmenī tas noteiktu, ka aizdomīgu ķīmisku vielu varēs laikus apturēt un izpētīt, pirms tā vēl sasniegusi tirgu. Savukārt pēc izpētes aizliegt šo vielu plānots desmit mēnešu laikā, nevis divu gadu laikā, kā tas bijis līdz šim.
Šo vielu ,,melnie saraksti” patlaban ir vienīgais veids, kā Eiropas Savienība vēršas pret nāvējošo rūpalu.
Dažas dalībvalstis jau ir krietnu soli priekšā tam, par ko vēl tikai lems Eiropas Parlamenta deputāti. Turklāt tajās valstīs, kur izdevies “spaisa” oficiālu pārdošanu veikalos aizliegt, uzliesmo cita problēma – kā apturēt tirdzniecību internetā. Līdz jaunam likumam Eiropas Savienība nonākusi pakāpeniski un vairākos gados pēc tam, kad trauksmi cēlušas atbildīgās institūcijas - Eiropas Narkotiku un narkomānijas uzraudzības aģentūra un Eiropas policijas organizācija „Eiropol”, kā arī vairākas dalībvalstis par to, ka tā sauktās legālās narkotikas viegli un ātri nonāk tirgū un aug to patēriņš.
Aizvadītajā septembrī Eiropas Komisija nāca klajā ar likuma priekšlikumu, kam būtu jāaizstāj visi līdz šim spēkā esošie Eiropas Savienības līmeņa ierobežojumi, kas attīstoties interneta laikmetam, kļuvuši par vājiem. Eiropas Komisija piedāvājusi divas lietas – iespēju ātrāk aizliegt aizdomīgu un potenciālo bīstamo vielu nonākšanu apritē un raudzīties uz tām plašāk.
Eiropas Komisijas pārstāve Mina Andrejeva skaidro, ka jaunais likums ļaus rīkoties daudz ātrāk - agrāk vajadzēja divus gadus, lai nāvējošās substances izņemtu no tirgus, tad tagad tie būs seši mēneši, aizdomīgo vielu uz laiku varēs apturēt jau pirms izvērtējuma un galīgā slēdziena par to, cik bīstama tā ir.
„Ir jābūt iespējai to apstādināt vēl brīdī, kad jūs domājat, vai tā ir ļauna vai nav, un vēl pirms tā ir spējusi nodarīt kaitējumu jaunajai paaudzei. Un, otrkārt, ja agrāk bija tikai viena iespēja – noteikt kriminālsodu un no tirgus pilnībā izņemt vispostošāko aizliegtās vielas, tad tagad ierobežojumus noteiks arī tādām vielām, kuras rada mazāku risku,” skaidro EK pārstāve.
Ar kaitīgo vielu noteikšanu un analīzi nodarbojas Eiropas Narkotiku uzraudzības centrs, kas vielu paraugus saņem no dalībvalstīm un šādi arī top tā sauktais Eiropas Savienības "melnais saraksts".
Tas, kā saka Eiropas Komisijā, pagaidām ir vienīgais veids, kā Eiropa var cīnīties, jo regulēt pašu tirgus procesu, proti, ka šādas legālās narkotikas nonāk pārdošanā, visbiežāk internetā, esot pašu dalībvalstu rokās.
Dažādas publikācijas Eiropas presē vēsta, ka pārsvarā vielas Eiropas tirgū nonāk no Ķīnas un Indijas, un lielā skaitā Eiropas tirgū nonāk cauri Spānijai. Turklāt to radītāji meistarīgi seko līdzi tā sauktajam vielu melnajam sarakstam un aizliegtās vietā legālajām narkotikām zibenīgi jauc klāt citu.
Eiropas Parlamenta deputāts no Zviedrijas Karls Šlīters, kurš strādā ar legālo narkotiku jautājumu, uzskata, ka vienīgā iespēja šādā gadījumā ir aizliegt veselas vielu grupas.
„Tas, ko es gribu panākt, ir iespēja aizliegt veselas vielu grupas. Jo tagad ir tā, ka tad, kad kādu vielu aizliedz, ražotāji izmaina nelielu molekulas daļu, kas rada pavisam citu ķīmisku substanci, un tā joprojām ir legāla, pat tad, ja mēs zinām, ka tā ir kaitīga,” saka Šlīters.
Eiropas Parlamentā savā pēdējā sesijā pirms vēlēšanām nākamnedēļ balsos par Eiropas Komisijas piedāvāto likumu. Tam jau atbalstu ir izteikusi atbildīgā Vides, veselības un pārtikas drošības komiteja, četriem no kopumā 71 deputāta balsojot pret. Līdz ar to, visticamāk, likumu Eiropas Parlaments pieņems.
Eiropas Parlamenta deputāts Kārlis Šadurskis, kurš strādā veselības komitejā, norāda, ka pēc iespējas īsāks reakcijas laiks uz ļaunajām vielām ir likuma lielākais ieguvums, taču pagaidām citas alternatīvas arī tā sauktajiem „melnajiem sarakstiem” nav.
Par Latvijas „spaisa sērgu” labi zina gan Eiropas Parlamentā, gan Eiropas Komisijā, kur pēc oficiālā pētījuma centra „Eurobarometer” datiem vismaz 10 procenti no Latvijas iedzīvotājiem kaut reizi dzīvē ir izmēģinājuši psihoaktīvās vielas. Augstākais skaits līdz šim ir Īrijā – 16 procentu.
Par vairāku sintētisko vielu milzu popularitāti pašmājās, kas prasījusi ne tikai cilvēku veselību, bet arī dzīvību, skaļi runājusi gan Polija, gan Lielbritānija, arī Francija, Beļģija un citas valstis. Taču par spīti nāves gadījumiem un kampaņām legālo narkotiku lietotāju skaits pēdējos gados ir trīskāršojies.
Eiropas likums vēl ir pusceļā – pēc Parlamenta balsojuma tas būs jāapstiprina dalībvalstīm.
