Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis pirmdien nodeva ES vēstniekam pirmo atbilžu sēriju uz anketas jautājumiem par valsts gatavību kļūt par Savienības dalībvalsti. Anketas pirmā daļa ir par politiskajiem un ekonomiskajiem jautājumiem.
EK vēl gaida, kad tiks iesniegta anketas otrā daļa. Tā ir Ukrainas likumu saskaņošanu ar “acquis communautaire” . Tie ir ES tiesību akti un tiesu lēmumi, kas veido ES tiesību kopumu. EK gaida otro daļu, lai sniegtu savu atzinumu. Noprotams, ka ukraiņi ar anketas otro daļu nekavēsies.
"Katra valsts, kas pievienojās Eiropas Savienībai, veica to pašu procedūru ar anketu. Vienīgā atšķirība ir tā, ka viņiem bija vajadzīgi gadi, un mēs to pabeidzām nedaudz vairāk nekā nedēļā. Otro atbilžu daļu sniegsim tuvākajā laikā. Un mēs ceram, ka Eiropas lēmums būs ātrs," izteicās Zelenskis.
EK ir jāizskata dokumenti un jāizdod rekomendācija par Ukrainas atbilstību nepieciešamajiem dalības kritērijiem. Tiek prognozēts, ka atzinums varētu tikt izstrādāts maijā un būt gatavs līdz jūnijam. Tālāk diskusija par Ukrainas pieteikumu dalībai ES notiktu starp dalībvalstīm Eiropadomē. Zelenska birojs vēlas, lai tas notiktu jau jūnijā. Tas gan ir tikai pirmais solis garā procesā.
Tālāk visām ES dalībvalstīm ir jāvienojas par sarunu ietvaru, pašas sarunas var ilgt vairākus gadus, un, kad sarunas pabeigtas, tad visām valstīm jāratificē līgums, lai noslēgtu iestāšanās procesu.
Pagaidām tiek prognozēts, ka Ukrainai šis process varētu būt tikai nedaudz ātrāks nekā citām ES dalībvalstīm. Piemēram Horvātijai, kas pēdējā iestājās ES, bija nepieciešami 10 gadi.
Latvijas Ārpolitikas institūta direktora pienākumus izpildītājs Kārlis Bukovskis, kā arī Austrumeiropas politikas pētījumu centra pētnieks Mārcis Balodis intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Šodienas Jautājums" norādīja, ka Ukrainas iestāšanās ES, visticamāk, nebūs tik ātra, kā vēlas Ukraina. Pat paātrinātās procedūras laikā ir jāizpilda virkne nosacījumu un standartu.
Bukovskis arī norādīja: "Tā varētu izvērsties par sava veida ģeopolitisku katastrofu, ja pēkšņi visas ES dalībvalstis nobalsotu un piekristu tam, ka Ukraina ir jāuzņem ES. Ir jādomā par to, kādu signālu tas sūtītu valstīm, kas ir daudz tuvāk gatavībai būt daļai no ES."
