Briselē pie NATO mītnes Latvijas karogs nolaists pusmastā

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 10 gadiem.

Par traģisko nelaimi Latvijā satriekti arī ārvalstīs dzīvojošie latvieši. Vēstniecībās atvērtas līdzjūtību grāmatas, atcelti gan publiski, gan privāti pasākumi, Latvijas karogs ir pusmastā.

Bēdu ziņas no Latvijas atbalsojas daudzviet pasaulē – Īrijā, Lielbritānijā, Briselē, ASV, Turcijā, Krievijā - visur, kur vien ir Latvijas vēstniecības un, kur dzīvo Latvijai piederīgie. Ir arī ziņas, ka nelaime ļoti tieši skārusi arī ārpus Latvijas dzīvojošos, jo Rīgā ir gājuši bojā tuvinieki vai draugu tuvinieki.

Vēstniecībās kopš piektdienas atvērtas līdzjūtību grāmatas, kurās var savu vēstījumu atstāt ikviens, kurš ir domās kopā ar Latviju un vēlas paust atbalstu traģēdijā cietušajiem. Reizē ar morālu atbalstu, ārvalstīs dzīvojošie ir gatavi dalīties un palīdzēt arī finansiāli, un, kā pastāstīja Latviešu biedrības Beļģijā pārstāvis un avīzes „Beļģijas latviešu ziņas" redaktors Agnis Sauka, - ikviens Latvijas pārstāvis, ar kuru viņš šajās dienās runājis, ir vai nu vēlējies vai izdarījis kaut mazumiņu, lai palīdzētu nelaimē nokļuvušajiem. Piemēram, kāda puiša dzimšanas dienā noturēts klusuma brīdis un izsolītas mantas, par kurām savāktie līdzekļi ir ziedoti traģēdijas upuriem.

Arī Latviešu biedrība Beļģijā mājas lapā publicējusi informāciju par ziedot.lv un iespējām pārskaitīt naudu. „Tālumā esot, šķiet, varam tikai iedegt svecītes un aizlūgt par aizgājušajiem. Bet varam arī ziedot cietušajiem un viņu tuviniekiem," šādi aicina biedrība.

Savukārt pie NATO mītnes Briselē visu dalībvalstu karogu ielokā Latvijas sarkanbaltsarkanais ir pusmastā. Pirmdien šeit dienu sāks ar klusuma brīdi, un Latvijai līdzjūtību izteicis arī NATO vadītājs Anders Fogs Rasmusens.

Dievnamiem Latvijā rīt ar aizlūgumi pievienosies arī daudzas latviešu draudzes ārzemēs. Uz piemiņas dievkalpojumu Rofantas dievnamā svētdien aicina, piemēram, Apvienotā Londonas latviešu luterāņu un Miera draudze.

Nelaime Latvijā dzēsusi prieku un vēlmi arī tikties kopīgos pasākumos. Latvieši svešumā atceļ ne tikai privātas svinības, bet arī kopīgas, publiskas sanākšanas. Piemēram, Īrijā nenotiks pirmā senioru tautas deju nodarbība, un visi tiksies tikai pēc nedēļas.

Latvijas bēdām līdzi dzīvo arī ārzemju draugi, kuri gan personiski, gan sociālās saziņas vietnēs, „Facebook" vai tviterī sūta līdzjūtības apliecinājumus un vēsta, ka ir dziļi šokēti un ir kopā ar Latviju un tās cilvēkiem smagajās dienās.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti