Eiropas Komisija jūnija sākumā paziņoja, ka ieviesīs antidempinga nodevas saules paneļu importam no Ķīnas. Konstatēts, ka Eiropas Savienības tirgū tie pārdoti par cenu, kas ir pat līdz gandrīz 90% zemāka par pašizmaksu.
Nodeva sākumā bija 12% apmērā, bet augustā tarifs palielinātos līdz gandrīz 50%, ja netiks panākta vienošanās. Ķīna nekavējoties izteica pretenzijas, un paziņoja par antidempinga izmeklēšanu attiecībā uz importētajiem Eiropas vīniem un materiāliem, ko izmanto saules paneļu ražošanā.
Tagad Eiropas Komisija un Pekina tomēr ir panākušas kompromisa vienošanos. Ķīnas uzņēmumi piekrituši, ka to produktiem noteiks minimālo cenu. Vienošanās attiecas uz saules paneļiem, kas ražo līdz septiņiem gigavatiem gadā - tas ir aptuveni 70% tirgus. Augstākas jaudas paneļiem joprojām piemēros nodevu gandrīz 50% apmērā. Par atvieglojumu īpaši Francijai, Pekina pretim piekritusi vismaz uz laiku atlikt antidempinga izmeklēšanu par vīnu importu, kā arī paneļos izmantotajiem materiāliem.
Eiropas Komisija attiekusies publicēt detaļas par konkrētiem skaitļiem, pirms vienošanos apstiprinās visas kopienas valstis. To paredzēts izdarīt piektdien. Taču par tirdzniecību atbildīgais komisārs Karels de Gihts ir pārliecināts, ka kompromiss vietējiem ražotājiem Eiropā ļaus uzlabot savas pozīcijas.
„Risinājums ir mērķtiecīgs un novatorisks. Ķīnas piegādātāji ir brīvprātīgi piekrituši pārtraukt dempingu un uzturēt cenas virs noteikta līmeņa. Es uzskatu, kas vienošanās novērsīs kaitējumu Eiropas rūpniecībai. Tas ļaus Eiropas industrijai atgūt iepriekš zaudēto tirgus daļu. Mēs atjaunojam stabilitāti ar ilgspējīgu cenu līmeni Eiropas tirgū,” norāda Karels de Gihts.
Diplomātiskie avoti liecina, ka minimālā cena paneļiem būs 56 centi par katru vatu, ko tie saražo. Bet šis skaitlis neapmierina ne Eiropas saules paneļu ražotājus, ne patērētājus.
Eiropas saules paneļu ražotāju asociācija „ProSun”, pēc kuras aktīvām prasībām Brisele rīkojās antidempinga nodevu ieviešanai, ar Pekinu panākto kompromisu uzskata par „neticamu, nepieņemamu un pilnīgi pretēju Eiropas interesēm.” Tā uzskata, ka Eiropas Komisija ir padevusies brutālam Ķīnas spiedienam, ko var pielīdzināt „gangsterismam”. Kā raksta portāls „Euractiv”, citējot asociācijas prezidentu, Ķīna draudējusi ar atbildes rīcību attiecībā uz „vairākām vājām dienvid un austrum Eiropas Savienības valstīm.” Viņš arī argumentē, ka 56 centi, kam piekritusi komisija, ir aptuveni tajā pašā līmenī, kā līdzšinējās antidempinga cenas. „ProSun” apgalvo, ka šogad vien vairāk nekā 30 šajā industrijā strādājošie Eiropas uzņēmumi bankrotējuši vai tos nācies pārdot ārvalstu investoriem vai nācies atlaist darbiniekus. Asociācija vēlas, lai visiem Ķīnas saules paneļiem piemēro pilna apjoma antidempinga nodevu, pretējā gadījumā solot vērsties Eiropas Savienības tiesā.
No otras puses ir uzņēmumi, kas pērk paneļus saules enerģijas ražošanai. Tie iebilst jebkādiem tarifiem un cenu paaugstinājumam. Pretēji ražotājiem, viņi lētu importu no Ķīnas uzskata par nepieciešamu. Šo firmu asociācija AFASE norāda, ka cenas var pieaugt vismaz par piekto daļu, radot riskus uzņēmējdarbībai.
Tikmēr starptautiskā vides organizācija „Pasaules Dabas fonds” kompromisu vērtē atzinīgi, ņemot vērā Eiropas Savienības mērķus emisiju samazināšanā. Tā paziņoja, ka „tirdzniecības karš par atjaunojamās enerģijas tehnoloģijām ir pēdējā lieta, kas vajadzīga pasaulei.”
