Viņš Lielbritānijas parlamentā paziņoja, ka oficiālā Londona vēlas intensīvākas sarunas, un lika noprast, ka sarunu procesu kavē oficiālā Brisele. Britu valdība patlaban arī izstrādājot plānus apmēram 300 politikas jomās dažādiem sarunu rezultātu variantiem.
Tajos paredzēti konkrēti pasākumi, tostarp jaunu darbinieku apmācība un nepieciešamo likumprojektu sagatavošana.
Jau iepriekš oficiālā Londona paziņoja, ka “Brexit” sagatavošanās darbiem piešķirti 662 miljoni mārciņu jeb 753 miljoni eiro. Paredzēta arī divu jaunu ministriju izveide. Pirmdien tika arī publiskoti dati par “Brexit” ietekmi uz 58 tautsaimniecības nozarēm, taču konkrētus ziņojumus valdība pagaidām nav publicējusi.
Jau ziņots, ka pērn, jūnijā 52% iedzīvotāju referendumā nobalsoja par Apvienotās Karalistes izstāšanos no Eiropas Savienības. Valdība oficiālo pieteikumu par aiziešanu no ES iesniedza šogad martā.
Bet Lielbritānijas izstāšanās sarunas no Eiropas Savienības (ES) sākās šogad 19.jūnijā. Oficiālo Londonu tajās pārstāv “Brexit” lietu ministrs Deivids Deiviss, bet ES - Eiropas Komisijas (EK) pārstāvis Mišels Barnjē. Brisele bija gatava ar Londonu pie viena galda sēsties jau ātrāk, tomēr sarunu uzsākšana tika atlikta, jo 8. jūnijā Lielbritānijā notika ārkārtas vēlēšanas, kurās premjerministre Terēza Meja cerēja iegūt vēl lielāku sabiedrības atbalstu viņas partijai un valdībai, un līdz ar to arī „Brexit” sarunām, taču Mejas vadītā Konservatīvā partija zaudēja absolūto vairākumu Lielbritānijas parlamentā.
