Rīta Panorāma

Ziemeļvalstu dienas Cēsīs

Rīta Panorāma

Rīta Panorāma

Intervija ar bijušo NBS komandieri, atvaļināto ģenerālmajoru Juri Maklakovu

Bijušais NBS komandieris: Ziemā karā Ukrainā iestāsies «klusuma brīdis» jaunu teritoriju ieņemšanā

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada un 10 mēnešiem.

Krievijas iebrukums Ukrainā kļūst ilglaicīgs, un ziemā karā Ukrainā iestāsies "klusuma brīdis" attiecībā uz jaunu teritoriju ieņemšanu. Šādu viedokli intervijā Latvijas Televīzijas (LTV) raidījumā "Rīta panorāma" pauda bijušais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) komandieris, atvaļinātais ģenerālmajors Juris Maklakovs.

Pēc viņa teiktā, militārais konflikts Ukrainā kļūst ilglaicīgs, un sagaidāms, ka tā atrisināšanai nepieciešamais laiks būs pietiekami ilgs un sarežģīts. Tas saistīts arī ar tuvojošos ziemu, kas ierasti ir diezgan sarežģīts gadalaiks kaujas darbību īstenošanai. 

"Tas būs tas periods, kad iestāsies klusuma brīdis attiecībā uz jaunu teritoriju ieņemšanu.

Notiks vairāk apšaudes ar artilēriju, un mēģinās iznīcināt kaut kādu infrastruktūru, loģistikas centrus, bet aktīvas darbības kaujas laukā nenotiks. Tas nepārprotami ir skaidrs attiecībā uz ziemas apstākļiem.

Nākamais iespējamais periods pēc ziemas iestāšanās – tas būs pavasaris, kad kaut kādas aktivitātes notiks. Tas ir pietiekami ilgs laiks," vērtēja bijušais NBS komandieris.

Jautāts, vai Krievija karā Ukrainā varētu ieviest būtiskas izmaiņas savā taktikā, Maklakovs pauda pārliecību, ka Krievija spers kādus soļus, īpaši austrumu frontē, kur Ukraina ir guvusi panākumus. Bijušais NBS komandieris gan nedomā, ka karā Ukrainā varētu iesaistīties Baltkrievija.

"Jo Krievija meklēs savas iekšējās rezerves, un situācija starptautiskajā vidē ir tik sarežģīta, ka es nedomāju, ka Baltkrievija mēģinās iesaistīties arī šajā karā," vērtēja Maklakovs.

Viņš pauda, ka viss liecina par to, ka Krievijai apsīkst resursi karam Ukrainā. Krievijas prezidents Vladimirs Putins ar "referendumiem" par Ukrainas austrumos okupēto teritoriju pievienošanu Krievijai grib pārliecināt savu tautu par to, ka karš Ukrainā ir vajadzīgs un ir jāturpina. "Bet galvenais mērķis nepārprotami būs rezervju mobilizācija," piebilda Maklakovs.

KONTEKSTS:

2022. gada 24. februārī Krievijas prezidents Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.

Karadarbības sākumā Krievija ieņēma Hersonas pilsētu, bet Ukrainas aizstāvjiem izdevās atvairīt uzbrukumu galvaspilsētai Kijivai. Krievijas karaspēks masveidā pastrādāja kara noziegumus Kijivas apgabala pilsētās, nogalinot civiliedzīvotājus. Pēc ilgas pretošanās maijā Krievijas spēku kontrolē nonāca arī stratēģiski svarīgā Mariupoles pilsēta.

Krievijas karaspēks pēc atkāpšanās no Kijivas galveno uzmanību koncentrējis uz Ukrainas austrumiem. Taču citviet okupācijas spēkiem nav izdevies būtiski pavirzīties uz priekšu. Ukraina saņem no Rietumiem arvien vairāk moderno ieroču un īsteno pretuzbrukumus, lai atkarotu okupētās teritorijas.

Septembra sākumā Ukrainas pretuzbrukumā no okupantiem atbrīvota lielāka teritorija, nekā Krievijai bija izdevies ieņemt kopš aprīļa sākuma.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti