Beļģijas premjerministrs Šarls Mišels un Francijas valdības vadītājs Manuels Valss tikušies Briselē, lai pēc novembra teroraktiem Parīzē apsēstos pie viena gada un izrunātu, ko darīt tālāk, lai cīnītos pret terorisma sērgu. Kā liecina izmeklēšana, noziegums cieši saista abas valstis. Sarunās pievienojušies arī abu valstu iekšlietu un tieslietu ministri, un diskusijas aptvērušas terora draudus arī Eiropas Savienībā un Šengenas zonā, par kuras noturību arvien ir dažādi viedokļi.
Pēc asiņainajiem notikumiem Parīzē, kur dzīvību zaudēja 130 cilvēku, atklājās, ka plānošana notikusi tieši Beļģijā, kā arī lielākā daļa no slepkavām ir dzīvojusi galvaspilsētā Briselē. Kopš novembra vidus Beļģijā saistībā ar Parīzes teroraktiem arestēti un apsūdzēti 11 cilvēki, bet galvenais aizdomās turamais Salahs Abdeslams un viņa draugs Mohameds Abrini joprojām nav notverti. Viņi abi ir no Briseles, Molenbēkas rajona, kur joprojām notiek regulāri reidi un dzīvokļu pārbaudes.
Tūlīt pēc notikumiem Francijā terora draudu ēna pārsviedās uz Beļģiju, un Briselē vairākas dienas noteica visaugstāko terora draudu līmeni. Francijas valdība pēc notikušā un pamazām atskāršot, ka ļaunuma saknes ir stiprinājušās Beļģijā, neskopojās arī ar kritiskiem vārdiem Beļģijas drošības dienestiem, sakot, ka tie nav darījuši pietiekami, lai šo teroraktu novērstu jau agrāk. Beļģija pārmetumus nepieņēma, sakot, ka tie nav taisnīgi.
Tagad abu valstu premjerministri ir vienojušies vēl ciešāk sadarboties izlūkošanā un apmainīties ar drošības dienestu datiem. Šīs sarunas, kas notiek Beļģijas un Francijas starpā, ir aktuālas visā Eiropas Savienības līmenī, kur arī par vienu no lielākajiem šķēršļiem tiek uzskatīta valstu nedalīšanās ar slepeno dienestu informāciju, kas varētu atvieglot gan teroristu pārtveršanu, gan arī laikus notvert nozieguma plānotājus.
Beļģijā patlaban notiek asas debates par to, vai Molenbēkā, rajonā tuvu Briseles centram, vajadzētu īstenot rūpīgas un sistemātiskas pārbaudes, kurās pašvaldības dienesti apmeklētu pilnīgi visas mājas un dzīvokļus un noskaidrotu, kas tajos dzīvo.Šādu praksi ierosinājis Beļģijas iekšlietu ministrs Jans Jambons, taču Molenbēkas pašvaldība atteikusi, ka tas būs pārāk dārgi, laikietilpīgi un bezjēdzīgi. Molenbēkā dzīvojot 95 tūkstoši cilvēku un pārbaudīt pilnīgi visus mitekļus neesot iespējams. Katru gadu klāt nākot vēl astoņi tūkstoši, un esot ģimenes, kuras gada laikā piecas reizes nomaina dzīves vietu, jo daudzi no dzīvokļiem ir ļoti sliktā stāvoklī.
Pašvaldības vadītāja Fransuāza Šepmane norādījusi - gadījumā, ja Iekšlietu ministrija vēlētos palīdzēt ar reģistrēto cilvēku datu digitalizēšanu, lai dienestiem būtu vieglāk strādāt, tad tas būtu pieņemami. Taču citādi nekādas papildu aktivitātes pašvaldība negatavojas īstenot.
Tomēr Beļģijas iekšlietu ministrs savus plānus neesot atmetis un šonedēļ pie viena galda sauks visu Briseles pašvaldību mērus, lai runātu, kā apkarot terorismu.
