Beļģija ir viena no tām pasaules valstīm, kur jau vairāk nekā 10 gadus spēkā ir likums, kas atļauj eitanāziju personām virs 18 gadiem. Katru gadu valstī tiek veikts aptuveni 1400 eitanāzijas procedūru, un ar katru gadu brīvprātīgi iet nāvē izvēlas arvien lielāks skaits cilvēku. Eitanāzija ir atļauta arī Nīderlandē, Luksemburgā, Šveicē un Vācijā, taču divās pēdējās valstīs ārsti drīkst tikai sagatavot nāvi izraisošo zāļu kokteili, bet paši slimajam pacientam to ievadīt nedrīkst. Eitanāzija ir legāla arī vairākos ASV štatos.
Taču tagad Beļģijas valdošā Sociālistu partija ir iesniegusi izskatīšanai parlamentā likumprojektu, kas atļautu eitanāziju arī smagi slimiem bērniem, gan saņemot vecāku atļauju. Tāpat šis likumprojekts ļautu brīvprātīgi šķirties no dzīves pieaugušajiem ar agrīnu vecuma demenci jeb vecuma plānprātību.
Šis jautājums jau izraisījis asas diskusijas Beļģijas sabiedrībā. Jaunās iniciatīvas aizstāvji norāda, ka šis likums piešķirtu bērniem tādas pašas tiesības kā pieaugušajiem. Tāpat jaunā iespēja sniegtu izvēli ģimenēm, kas atrodas izmisuma stāvoklī. Kā laikrakstam „The Washington Post" atzinis beļģu bērnu onkologs Gerlants van Berlaers no Briseles Cīkenhuisas Universitātes (Universitair Ziekenhuis Brussels) slimnīcas, realitātē jau tagad aptuveni 10 gadījumos no 100 eitanāzija tiek veikta tieši bērniem, tāpēc tagad ārstiem vairs nebūs jāpārkāpj likums.
Pret šo iniciatīvu asi iestājas kristīgo vērtību pārstāvji. Kā norādījis Beļģijas katoļu baznīcas arhibīskaps Andre Žozefs Leonars, ir dīvaini, ka bērniem, kuri tiek uzskatīti par nespējīgiem pieņemt lēmumu par tādiem jautājumiem kā, piemēram, precības, tagad tiks piešķirtas tiesības lemt par savu nāvi. Arhibīskaps uzskata, ka alternatīva ir mākslīgo dzīvības uzturēšanas iekārtu atslēgšana, kas ļauj atbrīvot ārstus faktiski no slepkavības pastrādāšanas. Šādu nostāju atbalsta arī Kristīgo demokrātu partija un Beļģijas flāmu partija, kuras ir draudējušas likuma pieņemšanas gadījumā vērsties Eiropas cilvēktiesību tiesā.
Visai pretrunīgi tiek vērtēts arī likums par cilvēkiem ar vecuma plānprātību. Pašlaik persona var uzrakstīt rakstisku lūgumu veikt tai eitanāziju, ja veselības stāvoklis sāk strauji pasliktināties, taču šāds lūgums ir derīgs tikai piecus gadus, bet pašam pacientam ir jāatrodas neatgriezeniskā komā. Jaunais likums atceltu gan piecu gadu ierobežojumu, gan prasību atrasties komā. Kritiķi tomēr uzskata, ka ar atmiņas zudumu slimojošie cilvēki pēc veselības pasliktināšanās var kļūt par citiem cilvēkiem, kas, iespējams, eitanāziju vairs nevēlas.
Pieņemšanas gadījumā Beļģija kļūtu par pirmo valsti pasaulē, kur eitanāzija ir atļauta bērniem. Vistuvāk šādai situācijai līdz šim ir bijusi Nīderlande, kur eitanāziju var veikt personām no 12 gadu vecuma. Taču eksperti prognozē, ka diskusijas parlamentā būs ļoti asas un tās var ieilgt uz vairākiem mēnešiem.
