Tāpat jau tuvākajā laikā tiks sasaukts īpašs samits ar Turciju, lai runātu par bēgļu plūsmas apturēšanu no šīs valsts. Lai palīdzētu tur esošajiem bēgļiem Eiropas Savienība varētu piešķirt trīs miljardus eiro, kurus pašreizējā situācijā atrast gan nebūs vienkārši.
Lai gan ziema jau ir pavisam tuvu un ceļš pāri Vidusjūrai kļūst arvien bīstamāks, patvēruma meklētāji turpina masveidā ierasties Eiropā. Tādēļ pat valstis, kas līdz šim ir bijušas gatavas uzņemt ļoti lielu bēgļu skaitu, tagad sāk mainīt savu nostāju.
Zviedrija uz laiku ir atjaunojusi robežkontroli. Slovēnija būvēs žogu uz robežas ar Horvātiju. Savukārt Vācija ir mainījusi savu pēdējo mēnešu politiku un atsākusi izraidīt iebraucējus no Sīrijas uz to Eiropas valsti, kur viņi vispirms ir ieradušies. Visbiežāk tā ir Grieķija.
Eiropadomes priekšsēdētājs Donalds Tusks sacīja, ka tas kārtējo reizi apliecina situācijas nopietnību.
“Nav nekādu šaubu, ka Šengenas zonas nākotne pašlaik ir apdraudēta, un mums paliek arvien mazāk laika,” sacīja Tusks.
“Katru nedēļu tiek pieņemti lēmumi, kas apliecina, cik sarežģīta ir pašreizēja situācija. Robežkontroles atjaunošana vai barjeru ierīkošana uz robežas skaidri parāda, ka mums ir jāatgūst kontrole pār savām robežām. Ir skaidrs, ka tas nav vienīgais, kas būtu jādara, bet tas ir pirmais un svarīgākais uzdevums, kas ir migrācijas politikas priekšnosacījums,” klāstīja Tusks.
Tādēļ sanākot Maltas galvaspilsētā Valletā, uzreiz pēc vērienīga samita ar Āfrikas valstu līderiem, Eiropas Savienības premjeri un prezidenti vēlreiz vienojās pastiprināt bēgļu reģistrācijas sistēmu. To sarunā ar Latvijas Radio apliecināja premjere Laimdota Straujuma (‘Vienotība”).
“Secinājums ir: ja bēglis nav reģistrējies un nav izpildījis citus nosacījumus, bēglis tiek sūtīts atpakaļ, jo šobrīd Eiropā ir ļoti daudz nereģistrētu bēgļu visās valstīs, ne mūsu, bet tur, kur ir viņu lielais vairākums,” sacīja Straujuma.
Tomēr Grieķijas varasiestādes nelabprāt mēģina piespiest bēgļus reģistrēties, jo baidās, ka viņi visi paliks Grieķijā. Tas ir skaidrojams ar to, ka pašreizējā bēgļu pārvietošanas sistēma gandrīz nedarbojas. Par gauso rīcību valstu vadītājus kritizēja Eiropas Komisijas priekšsēdētājs Žans Klods Junkers.
“Es ne pavisam neesmu apmierināts ar to ātrumu, kādā patvēruma meklētāji tiek pārvietoti pa Eiropas valstīm. Pašlaik ir pārvietoti vien aptuveni 130 cilvēki, lai gan mūsu mērķis bija pārvietot 160 000. Mums nav daudz laika. Un ja mēs turpināsim ar tādu pašu ātrumu, mēs pārvietosim plānoto bēgļu skaitu vien 2101. gadā,” sacīja Junkers.
Tuvākajā laikā tiks sasaukts arī vēl viens samits starp Eiropas Savienības valstu līderiem un Turciju. Tiek apgalvots, ka vienošanās ar šo valsti par nosacījumiem, lai apturētu bēgļu plūsmu jau ir gandrīz panākta. Tomēr bēgļu dzīves apstākļu uzlabošana Turcijā maksās Eiropai trīs miljardus eiro. Un pagaidām nebūt nav skaidrs kur šo naudu rast. Sava artava proporcionāli mūsu ekonomikas attīstības līmenim būs jāiemaksā arī no Latvijas budžeta.
Jau ziņots, ka Eiropas un Āfrikas valstis ir vienojušās par jauna fonda izveidi Āfrikas attīstības veicināšanai, lai samazinātu migrantu plūsmu. Fondā piedalīsies arī Latvija, iemaksājot 50 000 eiro.
Pēdējos mēnešos Eiropā masveidā ieplūst bēgļi, pārsvarā no militāru konfliktu skartiem reģioniem, galvenokārt Sīrijas.
Saskaņā ar jaunākajām Eiropas Komisijas prognozēm, nākamajā gadā Eiropā papildus ieradīsies vēl trīs miljoni imigrantu. Savukārt ANO pavēstījusi, ka nākamajos četros mēnešos Grieķijā no Turcijas ieradīsies vismaz pusmiljons imigrantu, un nav pazīmju, ka aukstais laiks varētu ierobežot cilvēku ceļošanu gan pāri ūdeņiem, gan pa sauszemi.
