Eiropas Komisijas prezidents Žans Klods Junkers pēc imigrācijas krīzei veltītās neformālās sanāksmes Maltā paudis neapmierinātību ar "gliemeža gaitu", kādā notiek patvēruma meklētāju izvietošana pa ES dalībvalstīm. Pēc viņa vārdiem, šādā tempā iecerēto 160 000 bēgļu pārvietošanai būs vajadzīgas astoņas desmitgades.
Bloka līderi neformālajā sanāksmē vienojušies, ka tuvāko nedēļu laikā jāsarīko vēl viens samits ar Turcijas prezidenta Redžepa Tajipa Erdogana piedalīšanos, lai pārliecinātu Ankaru ierobežot nekontrolētās imigrācijas plūsmu.
Lai palīdzētu Turcijai uzturēt tās teritorijā jau esošos vairāk nekā divus miljonus bēgļu, ES plāno sniegt finanšu atbalsu trīs miljardu eiro apmērā.
"Eiropas Komisija veikusi labas sarunas ar Turciju un ir tuvu vienošanās, lai Turcija divus miljonus bēgļu, kas ir Turcijā, nesūtītu tālāk vai arī izvietotu Turcijā. Par to Eiropas Savienība sniegs finansiālu atbalstu,” raidījumā „Panorāma” atzina Latvijas Ministru prezidente Laimdota Straujuma („Vienotība”), kura arī piedalījās Eiropadomes sēdē.
Trīs miljardu eiro lielo finansiālo palīdzību Turcijai varētu sniegt ES dalībvalstis. Saskaņā ar neoficiāli izskanējušu informāciju, tādā gadījumā Latvijai vajadzētu iemaksāt vairāk nekā četrus miljonus eiro. Latvijas Ministru prezidente Straujuma gan norādīja, ka par dalībvalstu iemaksām tiks lemts vēlāk.
Tiesa, Ankara apmaiņā pret savu iesaistīšanos krīzes risināšanā pieprasījusi arī bezvīzu režīmu un ES iestāšanās sarunu atsākšanu.
No Āfrikas valstu līderiem gan izskanējuši pārmetumi ES vadības virzienā par to, ka tā visām 50 Āfrikas valstīm kopā bēgļu krīzes risināšanai grasās atvēlēt 1,8 miljardus eiro un vēl 78 miljonus eiro – ES dalībvalstis, taču vienai Turcijai tiks atvēlēta daudz lielāka summa. Tiesa, Turcija patlaban, ES vērtējumā, ir centrālā valsts, ar kuru ir jārisina bēgļu problēma.
Vēl Eiropadomes neformālajā sēdē daudz runāts par ES ārējo robežu sargāšanu un tā saukto ekonomisko migrantu ātrāku deportēšanu. "Secinājums ir, ja bēglis nav reģistrējies, nav izpildījis citus nosacījumus, tad bēglis tiek sūtīts atpakaļ. Jo šobrīd Eiropā visās valstīs ir daudz nereģistrētu bēgļu," atzina Latvijas premjere.
Jau ziņots, ka Eiropas un Āfrikas valstis ir vienojušās par jauna fonda izveidi Āfrikas attīstības veicināšanai, lai samazinātu migrantu plūsmu. Fondā piedalīsies arī Latvija, iemaksājot 50 000 eiro.
Līderi vienojušies par vairākiem soļiem speciālā rīcības plānā. Tajā īpaši izcelta to cilvēku aizsardzība, kuriem palīdzība nepieciešama visvairāk, – sievietēm un bērniem no konfliktu skartajām zonām.
Afrikāņu līderi un nevalstiskās organizācijas, kas strādā Āfrikā, gan šīs summas sauc par niecīgām un atgādina, ka tā ir tikai pilīte okeānā – 54 valstu lielajā Āfrikā, kas teritoriāli ir septiņas reizes lielāka par ES. Salīdzinājumam var minēt, ka ES pašlaik strādā pie plāna, kas varētu sasniegt pat 3,5 miljardus tikai vienai Turcijai migrācijas problēmu risināšanai.
„Es domāju, ka 1,8 miljardi ir absolūti par maz visai Āfrikai. Mēs domājam, ka jāstrādā kopā ar partneriem, lai piesaistītu lielāku finansējumu,” sacīja Senegālas prezidents Maikijs Sells.
