Maltā ieradušās vairāk nekā 90 delegācijas no teju visām ES dalībvalstī un daudzām Āfrikas valstīm. Līdz ar to gaidāms, ka sarunas nebūs vienkāršas. Eiropa no savas puses vēlas, lai tiktu panākta vieglāka āfrikāņu imigrantu atgriešana viņu dzimtenē, bet āfrikāņi sagaida to, ka Eiropa sniegs legālus veidus, kā piedāvāt patvērumu ES valstīs, kā arī palīdzēs finansiāli attīstīt Āfriku.
No savas puses Eiropa sola naudu – jaunu palīdzības fondu, kurā sākumā tiks noguldīti 1,8 miljardi eiro, kā arī lielākas iespējas legālai migrācijai, uz ko uzstāj Āfrikas valstis.
"Būtiski ir tas, ka Eiropas Savienība izveido īpašu Āfrikas trasta fondu. Es arī šodien no rīta parakstīju Latvijas vārdā dokumentu, jo mēs esam dibinātājvalsts. Eiropas Savienība kopumā atvēlēs 1,8 miljardus eiro. Katra dalībvalsts vēl iemaksā savu daļu. [Latvijas] valdība ir lēmusi par mūsu iemaksu 50 000 eiro apmērā," stāstīja Latvijas ārlietu ministrs.
"Papildus jau esošajai palīdzībai jaunais fonds piedāvās jaunas attīstības iespējas. Tas ir būtiski, jo gados jauniem afrikāņiem bieži vien dzīvē ir tikai divas izvēlēs: bezdarbs vai pievēršanās radikālām idejām. Tieši tādēļ Eiropa dubultos afrikāņiem pieejamo vietu skaitu tādās mācību apmaiņas programmās kā “Erasmus +” un Marijas Sklodovskas-Kirī stipendija,” klāsta Donalds Tusks.
Visi cer, ka kaut daļa no solījumiem šoreiz tiks īstenota dzīvē. Tomēr fakts, ka no plānotajiem 160 000 bēgļu no Itālijas un Grieķijas pagaidām ir pārvietoti vien mazāk par 120 cilvēkiem, liek par to šaubīties. To pasvītroja arī Eiropas Parlamenta priekšsēdētājs Martins Šulcs.
„Nav pieņemami, ka valstu un valdību vadītāji vispirms samitos kaut ko apsola, tad apstiprina Eiropas Savienības institūciju sagatavotos priekšlikumus (šajā gadījumā par 160 000 cilvēku pārvietošanu), bet vēlāk gandrīz neko nedara, lai šos lēmumus pienācīgi īstenotu dzīvē,” atzīmē Šulcs.
Pēc tikšanās ar Āfrikas līderiem Eiropas valstu premjeri un prezidenti sanāks uz atsevišķu sanāksmi, lai apspriestu līdz šim pieņemto migrācijas lēmumu izpildi.
