Molenbēka ir Briseles pilsētas rajons, kas ilgstoši ir bijis viens no Briseles sarežģītajiem punktiem augstā bezdarba, noziedzības un sociālo problēmu dēļ, bet ievērību guvis pēc tam, kad te savu mājvietu bija raduši teroristi pašnāvnieki un arī ilgi meklētais Parīzes slaktiņos iesaistītais Salahs Abdeslams slēpies vairākus mēnešus.
Par to, kas ir pie vainas tam, ka Molenbēka gadu gados izveidojusies par noslēgtu un no pārējās Briseles jūtami izstumtu un izolētu vidi, kurā ir liels gados jauno cilvēku bezdarbs, runāts jau daudz un izcelti visdažādākie iemesli, bet tagad arī no pašas Molenbēkas ne būt ne tik tālajā Eiropas Savienības (ES) ēku kvartālā sāk domāt, vai šeit nevarētu palīdzēt ES fondi.
Proti, Molenbēkas pašvaldība nav slēpusi, ka tai nav nedz spēku, nedz pietiekamu zināšanu, lai pieteiktos ES atbalsta projektiem, kas domāti sociāli un ekonomiski sarežģītu reģionu atbalstam. Eiropas Komisija (EK) neizslēdz, ka ES institūcijas būtu gatavas sadarboties, taču liela loma ir arī Beļģijas nacionālās valdības iniciatīvai.
„Eiropas Komisijā ir darba grupa, kas palīdz dalībvalstīm ieviest ES fondus, ja redzams, ka tās netiek ar šo uzdevumu galā. Taču Beļģija noteikti nav šo valstu vidū,” saka komisijas pārstāvis Jakubs Adamovičs. „Taču, protams, mēs esam gatavi palīdzēt nacionālajām varas iestādēm, kad vien tas būtu nepieciešams. Tomēr ir arī svarīgi uzsvērt, ka Molenbēkā jau ir projekti, kuros izmanto ES Reģionālās attīstības fondus, un arī daudzi citi fondi aktīvi darbojas Beļģijā. Ja runājam par to, cik lokālā līmenī ES eksperti var iesaistīties, tad jāatzīst, ka lielā mērā šī ir nacionālo iestāžu kompetence,” pauž Adamovičs.
Arī Molenbēkā sociālajā jomā strādājošie cilvēki atzīst, ka jau saņem atbalstu no ES fondiem, arī no valsts budžeta, taču Molenbēkas pašvaldības lielais mīnuss ir zemie nodokļu ienākumi, kurus neienes vietējā ilgstoši bez darba esošā un krietni par citiem Briseles reģioniem nabadzīgākā sabiedrība, kas, kā norāda sociālie darbinieki, ir arī pamatīgs slogs pašvaldībai.
Tas ir kā apburtajā lokā – pašvaldībai visu laiku jāspēj glābt sociāli slīgstošā sabiedrība, kas savukārt nespēj nostāties uz kājām. Kā interneta izdevumam „Euractive” norāda viena no Molenbēkā strādājošajām sociālās jomas darbiniecēm, kura cīnās pret jaunu cilvēku vervēšanu džihādistu rindās – Sāra Turīne -, katastrofāli trūkstot cilvēku, kuri varētu strādāt uz ielas ar jauniešiem, runāt ar viņiem, palīdzēt darba meklējumos un kā citādi, lai atvairītu iespēju pieslieties džihādistu rindām, kā arī lai rīkotu dažādus izglītojošus kursus, valodas mācības un tamlīdzīgi. Šī ir viena no jomām, kurā Eiropas Savienības līdzekļi lieti noderētu, uzskata vietējie darbinieki.
Sāra Turīne sarunā ar „Euractive” uzsver, ka pēdējā laikā ir jūtama tendence, ka džihādistu vervētājiem vietējie jaunieši arvien vairāk atsaka, jo Parīzes un Briseles vardarbība daudzos ir sagrāvusi daļēji romantizēto priekštatu par varoņu gaitām Sīrijā. Tādēļ šis ir īstais brīdis, kad palielināt to speciālistu skaitu, kas varētu palīdzēt šķetināt sarežģīto Molenbēkas realitāti, uzskata sociālā darbiniece.
