Lukašenko vairāk nekā četras stundas pavadīja ar politieslodzītajiem Valsts drošības komitejas izmeklēšanas izolatorā. Kaut arī sarunas detaļas nav zināms, valsts mediji apgalvo, ka tikšanās laikā apspriesta konstitucionālā reforma. Klāt bija vairāki opozicionāri, ieskaitot bijušo prezidenta amata kandidātu Viktoru Babariko un populāro blogeri, Svetlanas Tihanovskas vīru Sergeju. Vai Lukašenko tādējādi parāda, ka ir gatavs dialogam ar opozīciju?
Baltkrievijas autoritārā vadītāja Aleksandra Lukašenko tikšanās ar politieslodzītajiem Valsts drošības komitejas izmeklēšanas izolatorā viesa cerību, ka viņš ir gatavs dialogam. Taču ir vairāki pamatoti iemesli, kāpēc to apšaubīt.
Pirmkārt, ieslodzītie ilgu laiku dzīvojuši informācijas vakuumā un līdz ar to nav bijuši spējīgi veidot konstruktīvu sarunu. Otrkārt, paturot opozīcijas pārstāvjus apcietinājumā, Lukašenko parāda, ka dialoga ar opozīciju galu galā nemaz nebūs. Tā LTV raidījumam “Pasaules panorāma” apgalvoja baltkrievu žurnāliste Hanna Ļubakova.
“Šie cilvēki nemaz nevar atklāti izteikt savu viedokli vai iebilst Lukašenko, jo viņi apzinās, ka atrodas viņa gūstā. Līdz ar to uzskatu, ka tas nebija nekas vairāk kā PR pasākums. Viņš vēlējās parādīt sabiedrībai, ka ir gatavs dialogam, viņa darbības gan to neparāda,” norādīja Ļubakova.
Svētdienas plašajos protestos, kas sekoja pēc tikšanās ar ieslodzītajiem, spēka struktūras protestētājus apspieda īpaši vardarbīgi. Tika izmantoti ūdensmetēji, piparu gāze un trokšņu granātas. Šīs nedēļas sākumā Baltkrievijas Iekšlietu ministrija arī nāca klajā ar paziņojumu, ka turpmāk milicijai būs atļauts ielās izmantot kaujas ieročus. Šo lēmumu varasiestādes pamato ar protestētāju agresiju.
“Mums nākas stāties pretī ne tikai agresijai, bet arī kaujinieku, radikāļu, anarhistu un huligānu grupām, mēģinot atkārtot augusta notikumus. Ir skaidrs, ka tas ir mēģinājums ievilkt Baltkrieviju 90. gadu haosā un atkārtot citās valstīs notikušās bēdīgās krāsu revolūcijas,” paziņoja Baltkrievijas Iekšlietu ministrijas pārstāvis Genādijs Kazakevičs.
Apgalvojumam, ka protestētāji bijuši agresīvi, gan trūkst pierādījumu. Ministrijas soli asi kritizēja baltkrievu žurnālists Franaks Vjačorka: “Tas principā nozīmē, ka Lukašenko ir gatavs šaut uz iedzīvotājiem.”
Kā apgalvo žurnāliste Ļubakova, pastiprināta vardarbība sekojusi pēc tam, kad opozīcija Lukašenko tikšanos ar politieslodzītajiem nodēvējusi kā vājuma izpausmi.
“Svētdien viņam vajadzēja parādīt, ka viņš vēl joprojām ir spēcīgs un ietekmīgs. Uzskatu, ka tā bija viņa motivācija pielietot vairāk vardarbības. Vienlaikus jāuzsver, ka šie miermīlīgie protesti, kas nebeidzas, sagādā viņam galvassāpes. Līdz ar to viņš mēģina apspiest un iebiedēt protestētājus, lai protesti vienkārši izbeigtos.
Ņemot vērā, ka viņš nav gatavs veidot dialogu un panākt kādu vienošanos, viņš politisko krīzi risina, izmantojot vardarbību,” skaidroja Ļubakova.
Nedēļas sākumā Eiropa Savienība vienojās papildināt pret Baltkrievijas režīmu noteikto sankciju sarakstu un iekļaut tajā arī Lukašenko. Baltkrievijas režīmu par dažādiem cilvēktiesību pārkāpumiem nosodījusi gan Brisele, gan Vašingtona, gan virkne starptautisko organizāciju, apgalvojot, ka tūkstošiem cilvēku cietuši no vardarbības, vairāki arī pazuduši.
Opozīcijas līdere Svetlana Tihanovska izvirzīja ultimātu Lukašenko, pieprasot 13 dienu laikā izpildīt konkrētas prasības:
- Lukašenko jāpaziņo par savu aiziešanu.
- Vardarbība ielās ir pilnībā jāizbeidz.
- Visi politieslodzītie jāatbrīvo.
Pieteiktā ultimāta izpildes datums sakrīt ar laiku, kad Lukašenko plāno veikt izmaiņas konstitūcijā. Pagaidām nav zināms, kādas tieši izmaiņas valsts vadītājs plāno, bet opozīcija cer, ka tās ļautu rīkot jaunas, godīgas vēlēšanas. Gadījumā, ja šīs prasības netiktu izpildītas, Tihanovska brīdinājusi, ka sāksies masu streiki un ceļu bloķēšana.
Baltkrievijas iedzīvotāji ielās iziet jau divus mēnešus. Tiem, kuri cietuši no varasiestāžu represijām, kā arī tiem, kuri streiko, tiek sniegts finansiāls atbalsts, izmantojot opozīcijas izveidotus fondus. Tādējādi opozīcija cer pēc iespējas ilgāk izdarīt spiedienu uz režīmu, vienlaikus atbalstot protestētājus.
KONTEKSTS:
Baltkrievijā turpinās protesti pret 9. augustā notikušo vēlēšanu Baltkrievijā rezultātiem. Tajās pēc oficiālajiem rezultātiem līdzšinējais autoritārais prezidents Aleksandrs Lukašenko ieguvis 80,1% balsu, kamēr opozīcijas kandidāte Svetlana Tihanovska tikai 10,1%. Taču opozīcija, pamatojoties uz liecībām par nepieredzēti plašiem pārkāpumiem, apgalvo, ka šie rezultāti ir viltoti. Protestus pastiprina piedzīvotā vardarbība pret aktīvistiem, kā arī opozicionāru un žurnālistu aizturēšana.
ES dalībvalstu līderi sēdē oktobra sākumā panākuši vienošanos par sankciju piemērošanu Baltkrievijas amatpersonām. Eiropadomes prezidents Šarls Mišels informēja, ka "melnajā sarakstā" iekļaus 40 personas. Vēlāk Eiropas Savienības (ES) ārlietu ministri vienojušies papildināt pret Baltkrievijas režīmu noteikto sankciju sarakstu un iekļaut tajā arī Aleksandru Lukašenko.
