Viņaprāt, Baltkrievijas varas iestādes pēdējā laikā demonstrē, ka uzskats par NATO uzlabojas, taču tas diez vai palīdzēs valstij izvairīties no dalības konfrontācijā, ja turpmāk Maskavas attiecības ar rietumvalstīm turpinās saasināties, savā rakstā “Svešs Aukstais karš Minskai nav vajadzīgs” raksta Fjodorovs.
Viņš norāda, ka Krievijas un NATO attiecības turpina pasliktināties, ņemot vērā NATO mācību intensitāti reģionā un lēmumu izvietot Baltijas valstīs un Polijā papildspēkus. Savukārt Krievija paziņoja par divu papildu divīziju izvietošanu Rietumu reģionā.
Baltkrieviju ar Krieviju saista sabiedrotā pienākumi, Minska ir atkarīga no Maskavas arī ekonomiski, tāpēc “nekādā veidā nevarēs palikt malā”, norāda analītiķis.
Viņš atgādina, ka vēl pirms 20 gadiem neviena Lukašenko publiska runa neiztika bez asas NATO kritikas, piemēram, 1996.gadā viņš paziņoja, ka “mēs nevaram mierīgi noskatīties, kā pie Baltkrievijas robežām tuvojas šis briesmīgais monstrs”.
Taču tagad retorika mīkstināta, piemēram, 7.jūnijā NVS finanšu kontroles iestāžu vadītāju tikšanās laikā Baltkrievijas prezidents NATO raksturoja kā “it kā kolēģus, it kā partnerus, it kā sāncenšus”.
Fjodorovs neuzskata, ka Krievijas un rietumvalstu attiecības varētu drīzumā normalizēties. Viņš gan pieļauj zināmu stabilizēšanos ilgstošā laika posmā, kurā puses viena otru uztvers ar neuzticību, bet nespers soļus, kas pastiprinātu konfrontāciju.
Taču, viņaprāt, ticamākais scenārijs ir eskalācija, jo “ir diezgan grūti iedomāties, ka Krievija atkāptos no ieņemtajām pozīcijām, un tikpat apšaubāma NATO piekāpšanās”.
Un šādos apstākļos Krievija, kurai pasaulē gandrīz vairs nav sabiedroto, nekādā gadījumā neļaus savam “galvenajam partnerim” izvairīties no daudziem solījumiem, jo ietekmes iespējas Krievijai ir vairāk nekā pietiekoši, sākot ar ekonomiskiem līdzekļiem un beidzot ar “zaļo cilvēciņu” draudiem, uzskata analītiķis.
Viņš secina, ka līdz ar to Minskai praktiski nav iespēju izvairīties no konfrontācijas ar rietumvalstīm, nostājoties Krievijas pusē.
