Minskas un Maskavas attiecībās pēdējā laikā šķīst dzirksteles un pārrunas notiek paaugstinātos toņos. 8. decembrī apritēs 20 gadi kopš Krievija un Baltkrievija parakstīja līgumu par savienoto valsti. Tagad 7. decembrī Lukašenko un Putins plāno tikties un parakstīt jaunas vienošanās, taču parlamenta vēlēšanu dienā Lukašenko teica, ka tas varētu arī nenotikt.
Vienots nodokļu kodekss, kopīga muitas un enerģētikas politika, apvienota maksājumu sistēma. Tā ir daļa no rīcības programmas jeb tā sauktajām ceļa kartēm, kas būs pievienotas līgumam par padziļinātu integrāciju.
Šajā kontekstā viļņošanos medijos sacēla Baltkrievijas vēstnieks Krievijā Vladimirs Semaško. Viņš baltkrievu portālam TUT.by teica, ka abas valstis patlaban strādā pie „vienota parlamenta un ministru kabineta izveides”.
Maskavas un Minskas likumdevēji un ministri „nodos noteiktas vienojošas pārvaldes funkcijas augstāk [stāvošajām institūcijām]”, teicis Baltkrievijas vēstnieks, detalizētāku informāciju gan nesniedzot.
Semaško piebildis, ka abu valstu prezidenti vienojušies par „ambicioziem mērķiem”, tostarp vienotu nodokļu režīmu, vienotu naftas, gāzes un elektrības tirgu.
Taču drīz vien pati Baltkrievijas vēstniecība Maskavā distancējās no vēstnieka komentāriem, paziņojot, ka viņa teiktais izrauts ārpus konteksta.
Arī Baltkrievijas ārlietu ministrs Vladimirs Makejs šonedēļ uzsvēra, ka „nav un nebūs nekādu politisku jautājumu par federācijas vai konfederācijas izveidi”.
Kā uzsvēra Lukašenko, Minska ir gatava veidot ciešākas saites ar Krieviju, taču tikai uz vienlīdzīgiem noteikumiem. Baltkrievijas ekonomika ir desmitiem reižu mazāka kā Krievijas, un tas dod iespēju Maskavai diktēt spēles noteikumus.
“Kad tu iestājies kādā apvienībā, uz ko tu ceri? Tu ceri, ka ar katru mēnesi un gadu būs labāk, ne sliktāk. Bet kas notiek? Mums katru gadu pasviež jaunus noteikumus, un rezultātā mēs ekonomikā pastāvīgi kaut ko zaudējam, zaudējam un zaudējam...
Atvainojiet, kāda mārrutka pēc ir vajadzīga tāda savienība? Es saku jums tā laucinieciski kā mužiks... Kam vajadzīga tāda savienība?” Stāstīja Lukašenko.
Deviņi miljardi dolāru - tik liels ir Baltkrievijas tirdzniecības deficīts ar Krieviju. Minska pieprasa kompensēt zaudējumus Baltkrievijas budžetam. Kā paziņoja Lukašenko - ja netiks atrisināti Minskai principiālie jautājumi par Krievijas naftas piegādēm, tirgus atvēršanu baltkrievu precēm un tirdzniecības barjeru likvidēšanu - nekādas ceļa kartes samitā netiks parakstītas.
Minska atgādina par savu pienesumu Krievijas drošībai, proti, kopīgo pretgaisa aizsardzības sistēmu.
"Es bieži saku - no Melnās jūras līdz Baltijai mēs redzam visu. Krievijai šajā virzienā nav nekā. Ja viņi gribētu šo sistēmu izveidot no Smoļenskas, no Melnās jūras līdz Baltijai, iedomājaties, cik tur naudu vajag! Lai katru dienu redzētu un dzirdētu, kas notiek pat ne Baltkrievijā, bet pāri Baltkrievijai, tur NATO valstīs! Mēs Krievijai naudu neprasījām. Bet, kad viņi sāka mums piestādīt rēķinus par dabas gāzi un citām izejvielām, un vēl ieviesa nodokļa manevru, sakot, ka mēs esam liekēži..." stāstīja Lukašenko.
Politologs Aleksandrs Klaskovskis norāda uz Baltkrievijas kļūdu, paļaujoties uz Krievijas gādību. "Tā bija nopietna baltkrievu vadības kļūda, kad 90. gados nolēma, ka nevajag īstenot reformas, bet vienkārši piesūkties pie Krievijas resursiem - lai viņi dod lētu naftu un gāzi, un mums būs viss. Dzīvosim bagāti bez reformām. Bet tagad Maskava, rupji sakot, ar šo padziļināto integrāciju sagrāba pie rīkles un pārstāja dod resursus. Nu ir lielas problēmas. Lukašenko nervozē," stāstīja Klaskovskis.
Decembrī beidzas Minskas un Maskavas gāzes piegādes kontrakts, bet Krievija vēl nav pateikusi, kāda būs jaunā gāzes cena. Eksperti neizslēdz- ja Putins nedos saviem ierēdņiem komandu piekāpties kādā jautājumā - piešķirt kredītu vai iedot lētāku gāzi, Lukašenko varot sarīkot skandālu.
"Viņš ir spējīgs uz šādiem asiem soļiem. Manuprāt, viņš var noraut šo skaisto ieceri - 20. gadskārtā parakstīt papīrus par integrācijas padziļināšanu. Nav izslēgts, ka viņš atteiksies, un tad atkal būs kārtējais konflikts sabiedroto starpā," norādīja Klaskovskis.
Lai mēģinātu nogludināt asumus, dienu pirms Putina un Lukašenko sarunām Sočos, tiksies Baltkrievijas un Krievijas premjerministri.
Krievija un Baltkrievija strādā pie 31 ceļa kartes saskaņošanas par ciešāku ekonomisko integrāciju. Saskaņā ar jaunāko informāciju, saskaņot līdz šīm izdevies tikai 20.
11 jomās joprojām ir nesaskaņas, un kompromisa atrašanai nosprausts termiņš līdz sestdienai. Īpaši problemātiski atrast saskaņu esot jautājumos par naftas, gāzes un elektroenerģijas vienotā tirgus izveidi, norādīja Baltkrievijas stratēģisko un ārpolitikas pētījumu centra direktors Arsēnijs Sivickis.
Viņš uzskata, ka ir maz iespēju, ka atlikušos izdosies saskaņot līdz Lukašenko un Putina samitam nedēļas nogalē. Sivickis saka - Krievija un Baltkrievija integrācijas padziļināšanu – gan politiskā, gan ekonomiskā plāksnē – redz no „ļoti dažādām perspektīvām”.
„Baltkrievija šo procesu pirmkārt redz kā vienota kapitāla, darbaspēka, preču un pakalpojumu tirgus izveidi. Savukārt Krievija šim procesam mēģina piešķirt ģeopolitisku dimensiju. Un patlaban šajā sarunu procesā abu pušu pozīcijas principāli atšķiras. Īpaši saistībā ar to, ka Krievija uzstāj uz ļoti stingriem nosacījumiem, kas pēc būtības nozīmētu Krievijas jurisdikcijas piemērošanu Baltkrievijā tādās jomās kā muitas un nodokļu likumdošana, un citos Baltkrievijas ekonomiskās sistēmas sektoros,” skaidroja Sivickis.
„Baltkrievija mēģina aizstāvēt savu neatkarību un augsto stratēģiskās autonomijas līmeni attiecībās ar Krieviju. Pēc visa spriežot, Krieviju tas neapmierina. Kremlis mums mēģina uzspiest tādus padziļinātas integrācijas formātus, kas grautu mūsu patstāvību un neatkarību ne tikai ekonomiskā, bet arī militāri politiskā ziņā. Pozīcijas ir konfliktējošas. Agrāk vai vēlāk tas var novest pie nopietnas attiecību krīzes starp Minsku un Maskavu,” sprieda Sivickis.
Līdz ar to Sivickis patlaban neko daudz vairāk par deklaratīviem paziņojumiem no Putina un Lukašenko tikšanās šajā nedēļas nesagaida. Eksperta ieskatā galvenā indikācija par to, kā tālāk attīstīties abu valstu attiecības, būs – kā decembra beigās noslēgsies Minskas un Maskavas sarunas par jauno gāzes līgumu. Tas, kādu cenu Baltkrievijai noteiks krievu “Gazprom”, vai tā būs augstāka vai nē - lielā mērā arī parādīs, kādā stāvoklī atrodas Maskavas un Minskas attiecības.
