Novērtējot Minskas centienus Ukrainas krīzes risināšanā, Eiropas Savienībai principa lieta tomēr ir politieslodzīto atbrīvošana, uzsver Moora.
Ir daudz sadarbības iespēju ar Baltkrieviju, taču tās izmantot kavē politiskā situācija valstī, atzīst pieredzējusī diplomāte. Joprojām spēkā ir ES sankcijas pret Minskas valdību, ierēdņiem un uzņēmumiem, kas pietuvināti prezidenta Aleksandra Lukašenko aprindām.
“Melno sarakstu” ik pēc laika pārskata, izsvītrojot personas, par kurām nav stingru pierādījumu. Jauni uzvārdi un uzņēmumi vairs netiek iekļauti.
“Baltkrievijas puse saka - tā saucamie politieslodzītie. ES tā ir principa lieta. Tas ir galvenais šķērslis ceļā uz attiecību normalizēšanu un uzlabošanu. Lēnā garā rūk politieslodzīto skaits. Daži tikuši atbrīvoti. Ievērojamākā bija Aļesa Beļacka atbrīvošana. Citiem beidzies termiņš un ir atlikušie. Vēl ir jācer un jāgaida, ka viņi tiks atbrīvoti.. ES nekad nav pārtraukusi tā saukto kritisko dialogu,” norādīja Moora.
Maira Moora noraida runas, ka ES un Baltkrievijas attiecības sākušas strauji uzlaboties pēc tam, kad Aleksandrs Lukašenko sarīkoja četru valstu prezidentu tikšanos Minskā, lai panāktu pamieru Ukrainā.
“Baltkrievijas prezidenta nostāja tika augsti vērtēta, tā pelna atzinību, jo situācija reģionā ir ļoti sarežģīta. Centieni piedāvāt savu starpniecību un Minsku kā platformu, kas apmierina abas puses.. Šie centieni ir patiesi, jo mēs zinām, ka kopš laika gala Baltkrievija ar Ukrainu ir uzturējusi labas attiecības, lai kas būtu pie varas..,” atgādināja Moora.
“Teikt, ka pēc šī samita uzlabojušās [Baltkrievijas un ES] attiecības .. Nē . lēnām normalizējās,” sacīja Moora.
Lai stiprinātu pilsonisko sabiedrību, preses brīvību un vispārējo demokrātijas līmeni Baltkrievijā, dažādiem sociāliem projektiem nākamajos trīs gados ES atvēlēs astoņus miljonus eiro.
“Esmu baltkrievu kolēģiem teikusi, ka valstij nevajag uzņemties visas funkcijas, ka viņi var deleģēt dažas funkcijas NVO. Tā būtu pēc ieslodzījuma patronāža, rehabilitācija. To var darīt arī NVO,” pauda Moora.
Šobrīd abas puses cenšas vienoties par vīzu atvieglojumiem vairākām personu kategorijām un vīzas cenas samazināšanu.
“Baltkrievi ir pirmajā vietā pasaulē uz Šengenas vīzu skaitu uz vienu iedzīvotāju. Nevienam nav tik daudz. Un otrs - viņiem ir ārkārtīgi zems vīzu atteikuma procents. Viņi ir godprātīgi ceļotāji, kas neizmanto ļaunprātīgi šo Šengenas vīzu. Tie rādītāji ir ļoti labi,” piebilda Moora.
Maira Moora atturas prognozēt, vai līdz Rīgas samitam izdosies panākt vienošanos par vīzu atvieglojumiem. Saskaņā ar diplomātisko praksi, kamēr notiek sarunas, nekādas detaļas neviena puse neizpauž.
Sasalums Baltkrievijas un Eiropas attiecībās iestājās pirms četriem gadiem, kad Brisele pasludināja sankcijas pret Lukašenko valdību par opozīcijas aktīvistu arestiem. Pēdējā laikā Baltkrievija meklē kontaktus ar ES un ir gatava padziļināt attiecības. Lukašenko iepriekš izteicās - ja Latvija palīdzēs Baltkrievijai satuvināties ar ES, “mēs būsim ļoti pateicīgi”.
