Dienas ziņas

Policija gatava iespējamām provokācijām 9. maijā

Dienas ziņas

Dienas ziņas

Baltijas ārlietu ministri apmeklē Kijivu

Baltijas valstu ārlietu ministri ieradušies vizītē Ukrainā

Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (“Jaunā Vienotība”) piektdien kopā ar Lietuvas un Igaunijas kolēģiem ieradies vizītē Kijivā, lai paustu atbalstu Ukrainai cīņā pret Krievijas agresiju.

Baltijas valstu ārlietu ministri Kijivā ieradās no rīta ar vilcienu, un dienu sāka ar Kijivas piepilsētas Irpiņas apmeklējumu. Tā ir jau pasaulē pazīstama vieta, kas ļoti smagi ir cietusi Krievijas armijas uzbrukumā un skaudri parāda Krievijas īstenotās zvērības.

Ar ministriem tikās arī Irpiņas mērs, stāstot, kā pamazām tomēr cenšas šeit atjaunot dzīvi un domā arī, kā palīdzēt cilvēkiem ar laiku atjaunot izpostītās mājas.

Rinkēvičs norāda, ka šī vizīte ir turpinājums braucienam, ko Baltijas valstu ārlietu ministriem nācās pārtraukt 24. februārī, kad Krievija sāka uzbrukumu Ukrainai. Rinkēvičs ar kolēģiem toreiz bija vizītē Kijivā, un viņiem nācās steigšus evakuēties no Ukrainas.

Lietuvas ārlietu ministrs Gabrieļus Landsberģis vēsta, ka vizītes laikā tiks runāts par palīdzību Ukrainas atjaunošanai un gaidāmo Eiropas Savienības kandidātvalsts statusa piešķiršanu Ukrainai.

“Ziedošā Kijiva atgādina, ka Ukraina ir gatava gaišai nākotnei,” secina Landsberģis.

Rinkēvičs, Landberģis un Igaunijas ārlietu ministre Eva Marija Līmetsa tikās ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski, kurš pateicās Baltijas valstīm par atbalstu Ukrainai.

"Jūs esat mūsu tuvākie un uzticamākie draugi, jo jūs pirmie atbalstījāt Ukrainu jau kopš šī kara sākuma, no brīža, kad sākās Krievijas Federācijas iebrukums. Jūs atbalstījāt mūs gan ar ieročiem, gan ar diplomātiskajām darbībām. Jūsu cilvēki, iedzīvotāji mūs atbalstīja visos aspektos un visos virzienos.

Jūs atbalstījāt sankcijas pret Krieviju, nosodījāt Krievijas agresiju un atbalstījāt Ukrainas dalību Eiropas Savienībā. Baltijas valstis ir mūsu advokāti Eiropā un visā pasaulē," teica Zelenskis.

"Ukraina ir patiesi pateicīga par jūsu atbalstu un palīdzību, ko jūs mūs esat snieguši. Un tad, kad es tiekos ar valstu līderiem, es cenšos teikt, ka šī valsts ir bijusi starp pirmajām, kas piedāvājusi man palīdzību. Bet šodien man ir iespēja pateikt, ka jūs bijāt pirmie, kas sniedzāt šo palīdzību, kad mēs sastapāmies ar Krievijas Federācijas iesākto karu.

Jūs mums esat palīdzējuši ar ieročiem, ar reālu darbību un diplomātiju, un jūsu valsts cilvēki ir atbalstījusī Ukrainu.”

Līdzīgi vārdi izskanēja arī sarunā ar Ukrainas ārlietu ministru Dmitro Kulebu, kurš no savas puses vēlreiz izteica Ukrainas vajadzības, lai tā varētu šajā karā uzvarēt. Kā vienu no tām Kuleba minēja nepieciešamību, lai Eiropa beigtu no Krievijas iepirkt energoresursus, kas ļauj Maskavai joprojām darbināt kara mašīnu. Baltijas valstis aktīvi aizstāv šo Ukrainas prasību.

Ukrainas ārlietu ministram arī vaicājām, kā viņš redz 9. maija tuvošanos, ko Krievijā atzīmēs kā "Uzvaras dienu". Izskanējušas bažas, ka šajā dienā Krievija varētu oficiāli pasludināt pilna mēroga karu pret Ukrainu.

“Nē, es neesmu nobažījies par 9. maiju, jo kas gan vēl sliktāks var notikt. Vairāk raķešu? Tās vēl vairāk Ukrainai Krievija var uzmest arī bez 9. maija, pirms un pēc tam. Vairāk krievu karavīru iesūtīs Ukrainā? Tas var notikt katru dienu," secina Kuleba.

"No propagandas viedokļa, jā, Putins, cenšas 9. maiju izmantot saviem mērķiem, un viņš var paziņot par kaut ko lielu, bet, kopš 24. februāra mēs burtiski esam gatavi pilnīgi visam, jebkāda scenārija attīstībai. Tāpēc es 9. maija nozīmi nepārspīlētu, jo katru dienu jebkas var mainīties.”

Ukrainu šonedēļ apmeklēja arī Baltijas valstu iekšlietu ministri, bet aprīļa vidū Ukrainā viesojās Baltijas valstu prezidenti.

KONTEKSTS:

24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.

Krievija cerēja dažu dienu laikā ieņemt Kijivu un citas lielākās Ukrainas pilsētas, taču Ukrainas bruņotie spēki izrādīja sīvu pretošanos okupantiem un Krievijai nav izdevies sasniegt savus mērķus. Krievijas okupācijas spēki turpina apšaudīt Ukrainas pilsētas, izraisot arvien lielākus upurus civiliedzīvotāju vidū.

Aprīļa sākumā starptautisko sabiedrību šokēja ziņas no Kijivas apgabala pilsētas Bučas, kur Krievijas karaspēks nežēlīgi izrēķinājies ar civiliedzīvotājiem. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis to raksturojis kā kara noziegumu un genocīdu pret ukraiņu tautu.

Ukrainu kopš karadarbības sākuma pametuši jau vairāk nekā 5,5 miljoni bēgļu.

Krievijas agresija pret Ukrainu izraisījusi vispārēju starptautiskās sabiedrības nosodījumu, pret Krieviju tiek ieviestas arvien jaunas sankcijas. Daudzi rietumvalstu uzņēmumi nolēmuši aiziet no Krievijas tirgus.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt