Panorāma

Valdība lems par ārkārtējās situācijas izsludināšanu

Panorāma

Panorāma

Baltijas jūrā bojāti “Nord Stream” gāzes vadi

Baltijas jūrā bojāti «Nord Stream» gāzes cauruļvadi, izskan aizdomas par diversiju

Dānijas un Zviedrijas varasiestādes paudušas satraukumu par gāzes noplūdi, kas notikusi no Krievijas uzbūvētajiem "Nord Stream" cauruļvadiem Baltijas jūrā. Cauruļvadu bojājumi konstatēti vairākās vietās, tādēļ izskanējušas aizdomas, ka notikušais ir rūpīgi plānota diversija, nevis nelaimes gadījums.

"Bojājumiem, kas vienā dienā vienlaikus notikuši trijos gāzes cauruļvadu sistēmas "Nord Stream" atzaros, ir bezprecedenta raksturs. Gāzes transportēšanas infrastruktūras darbības atjaunošanas termiņu pašlaik nav iespējams noteikt," rakstīts cauruļvadu operatora kompānijas "Nord Stream AG" paziņojumā.

Vācijas amatpersonas laikrakstam "Tagesspiegel" teikušas, ka cauruļvada bojājumi varētu būt radušies diversijas rezultātā.

"Mēs nevaram iedomāties scenāriju, saskaņā ar kuru tas nebūtu mērķēts uzbrukums. Viss liecina, ka tā nav sakritība," laikraksts citē amatpersonas teikto.

Aizdomas par iespējamo diversiju izteikusi arī Dānijas valdības vadītāja Mete Fredriksena.

"Tas ir neparasti. No valdības un varasiestāžu puses mēs šo situāciju uztveram ļoti nopietni un izmeklējam ar lielu nopietnību. Mēs to nevaram izslēgt. Pagaidām ir pāragri izdarīt secinājumus, bet šī ir ārkārtēja situācija. Tā ir neparasta situācija. Ir trīs noplūdes, pat ar zināmu attālumu starp tām. Tāpēc ir grūti iedomāties, ka notiekošais ir nejaušība."

Zviedrijas televīzija SVT ziņo, ka pirmdien seismologi Zviedrijā un Dānijā reģistrējuši seismisko aktivitāti, kas liecina par sprādzieniem.

"Nav nekādu šaubu, ka tie bija sprādzieni," sarunā ar SVT atzinis Zviedrijas seismologs Bjerns Lunds.

Sprādzieni bijuši līdzvērtīgi 2,3 magnitūdu zemestrīcei. Pirmais sprādziens reģistrēts pirmdien pulksten 02.03 naktī, bet otrais – pirmdien vakarā pulksten 19.04.

Dānijas bruņotie spēki ir publicējuši video no gāzes noplūdes vietas Baltijas jūrā.

Eksperti saka, ka uzspridzināt gāzes vadus nemaz neesot tik sarežģīti.

"Tam nepieciešama tikai laiva un daži ūdenslīdēji, kas zina, kā rīkoties ar sprādzienbīstamām ierīcēm. Un tad, atkarībā no ūdens dziļuma - kāds īpašs niršanas aprīkojums, vai arī to var darīt ar kādu no modernajām zemūdenēm. Tehniski runājot, tas nav grūti," stāsta Dānijas Karaliskās aizsardzības koledžas Jūras operāciju centra pētnieks Anderss Puks Nīlsens.

Eksperti arī norāda, ka cauruļvadi un visa infrastruktūra jūras gultnē, tai skaitā sakaru kabeļi, internets, elektropārvades līnijas, ir ļoti neaizsargāti. Esot ļoti grūti uzraudzīt tur notiekošo un novērst sabotāžas gadījumus.

Kremļa preses sekretārs Dmitrijs Peskovs pavēstījis, ka notiek izmeklēšana par noplūdes cēloņiem, bet pašlaik nevar izslēgt nevienu no versijām.

Uz notikušo reaģējušas arī biržas, kur vērojams kārtējais gāzes cenu kāpums.

"Nord Stream 1" un "Nord Stream 2" cauruļvadi tika uzbūvēti, lai Krievijas dabasgāzi pa tiem nogādātu uz Vāciju un tālāk uz citām Eiropas valstīm.

Pēdējā laikā gāze pa tiem uz Eiropu nav sūtīta, bet cauruļvadi tika uzturēti darba kārtībā un tajos bija noteikts gāzes līmenis.

Gāzes noplūdes no cauruļvadiem konstatētas Dānijas salas Bornholmas apkaimē. Tās bijušas 60 līdz 70 metru dziļumā.

Dānijas varasiestādes aizliegušas kuģiem iebraukt piecu jūras jūdžu (ap 9 km) zonā ap noplūdi, jo ir bažas, ka gāzes noplūdes ietekmē kuģi var zaudēt peldspēju vai aizdegties.

Zviedrija ieteikusi lidmašīnām lidot vismaz 1 km augstumā virs noplūdes vietas, lai izvairītos no iespējamiem incidentiem.

Dānijas amatpersonas uzsver, ka gāzes noplūde ietekmēs apkārtējo vidi tuvējā apkaimē, bet ne plašākā Baltijas jūras teritorijā.

Gāzes noplūde no "Nord Stream" cauruļvada

Arī Krievijas enerģētikas eksperts Vladimirs Demidovs portālam "Fontanka.ru" stāsta, ka gāzes noplūde izraisīs lokālu, bet ne liela mēroga ekoloģisko kaitējumu.

"Zināmā rādiusā fauna un flora izzudīs uz dažiem mēnešiem, bet atjaunosies, jo gāze aizies atmosfērā. Šī rādiusa platība atkarīga no bojājumu lieluma, bet izskatās, ka tie ir kādi 300 līdz 500 metri."

"Nord Stream" cauruļvadiem ir ievērojama loma energoresursu konfliktā, kas kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā saasinājies starp Krieviju un Eiropas valstīm.

Eiropas Savienība paudusi apņēmību atteikties no Krievijas gāzes un apsūdzējusi Maskavu, ka tā izmanto gāzes piegādes kā ieroci, lai šantažētu Eiropu.

Baltijas valstis, Polija un Ukraina asi kritizēja "Nord Stream" projektu, bet Vācija un Krievija neņēma vērā šos iebildumus. "Nord Stream 1" cauruļvads tika atklāts 2011. gadā, pa to uz Eiropu varēja nosūtīt līdz pat 55 miljardus kubikmetru gāzes gadā.

Vācijas kanclere Angela Merkele ar Krievijas un citu Eiropas valstu līderiem gāzes cauruļvada "Nord Stream 1" atklāšanā 2011. gadā

Pēdējo gadu laikā tam blakus tika uzbūvēts "Nord Stream 2" cauruļvads, kas tika pabeigts šogad. Taču tas tā arī netika iedarbināts, jo Vācija apturēja cauruļvada sertifikāciju un pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā šis projekts tika iesaldēts uz nenoteiktu laiku.

Krievija pirms dažām nedēļām apturēja gāzes piegādes arī pa "Nord Stream 1" cauruļvadu, kā ieganstu minot tehniskas problēmas.

Ukrainas prezidenta biroja padomnieks Mihailo Podoļaks pavēstījis, ka gāzes noplūde no "Nord Stream" cauruļvada esot nekas cits kā "Krievijas plānots terorakts un agresijas akts pret ES".

"Krievija vēlas destabilizēt ekonomisko situāciju Eiropā un pirms ziemas izraisīt paniku. Labākā atbilde un investīcija drošībā būtu tanki Ukrainai. It sevišķi no Vācijas..." raksta Podoļaks.

Zīmīgi, ka tieši otrdien svinīgi tika atklāts konkurējošais "Baltic Pipe" gāzes cauruļvads, pa kuru gāze no Norvēģijas caur Dāniju tiks piegādāta Polijai un tās kaimiņvalstīm.

"Baltic Pipe" cauruļvads, pa kuru Norvēģijas gāze tiks piegādāta Polijai

Pa šo cauruļvadu varēs nosūtīt līdz pat 10 miljardus kubikmetru gāzes gadā. Polija cīnījās par šī projekta īstenošanu, lai varētu pilnībā atteikties no Krievijas gāzes.

"Baltic Pipe" ir stratēģisks Polijas un Dānijas īstenots infrastruktūras projekts, kas Polijai ļaus saņemt Ziemeļjūras Norvēģijas šelfā iegūto dabasgāzi.

Tā kā Polija bija viena no pirmajām Eiropas valstīm, kas atteicās maksāt par Krievijas saņemto gāzi rubļos, jaunais gāzesvads tiek uzskatīts par nopietnu ieguvumu Polijas enerģētiskās drošības stiprināšanā.

Norvēģijas kompānija "Equinor" ir noslēgusi ar Poliju 10 gadu līgumu par 2,4 miljardu kubikmetru gāzes piegādi gadā. Tie ir aptuveni 15 procenti no visa Polijas patēriņa. Sagaidāms, ka jaunais gāzesvads ar pilnu jaudu sāks strādāt jau novembra beigās.

KONTEKSTS:

"Nord Stream" projekts tika asi kritizēts, jo tā pretinieki uzskatīja, ka tas palielina Eiropas Savienības atkarību no Krievijas gāzes piegādēm un nodrošina Maskavai politiskās ietekmes sviras, kā arī instrumentu enerģijas piegāžu potenciālai atslēgšanai. Arī Baltijas valstu amatpersonas kritiski izteikušās par "Nord Stream", uzsverot, ka tas ir ģeopolitisks projekts un ir pretrunā ar Eiropas Enerģētikas savienības mērķiem.

Eiropas Savienība plāno līdz gada beigām par vismaz divām trešdaļām samazināt atkarību no Krievijas gāzes. Tādēļ dalībvalstīm ieteikts samazināt dabasgāzes patēriņu par vismaz 15%.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti