Pēc 2015.gada nepieredzēti lielā bēgļu pieplūduma no Grieķijas puses, ES un Turcija noslēdza vienošanos par bēgļu atpakaļizdošanu. Vairākas reģiona valstis, tostarp Maķedonija, Horvātija un Slovēnija, paziņoja par savu robežu slēgšanu, savukārt pret migrāciju nelabvēlīgi noskaņotā Ungārijas vadība pieņēma likumu, kas ļauj visus patvēruma meklētājus nosūtīt uz īpašām nometnēm Serbijas pierobežā.
Taču par spīti šo valstu stingrajai migrācijas politikai un pastiprinātajai robežkontrolei migrantiem tomēr izdodas robežas šķērsot, tādējādi tuvojoties savam iekārotajam mērķim – dzīvei ES.
Tā, piemēram, līdz oktobra vidum Bosnijā un Hercogovinā bija ieceļojuši vairāk nekā 18 000 reģistrētu migrantu un bēgļu. Lai arī ieceļotāji reģistrējas Bosnijā un Hercogovinā, viņu mērķis nebūt nav palikt šajā valstī, bet gan doties uz Horvātiju un tālāk uz citām turīgākām ES valstīm.
Brīdina par tuvojošos humāno krīzi
Pēdējās nedēļas laikā situācija Bosnijas un Horvātijas pierobežā ir saasinājusies. Īpaši tas novērots Bihačas pilsētā, kur pēc ANO Bēgļu lietu aģentūras datiem pašlaik varētu mitināties no 3000 līdz 5000 patvēruma meklētāju. Daudziem no šiem cilvēkiem nav pienācīgas pajumtes, kas īpaši izjūtams, tuvojoties ziemai.
Palīdzības organizācijas ir brīdinājušas par tuvojošos humāno krīzi, ja pirms ziemas iestāšanās migrantiem netiks piedāvātas labākas apmetnes un aprūpe.
Pagaidām Bosnijas varas iestādes uz šādiem aicinājumiem nav atsaukušās un nekāds pagaidu uzturēšanās centrs valsts ziemeļrietumu reģionā tā arī nav izveidots. Šonedēļ gan tika atvērta Ušivakas patversme galvaspilsētas Sarajevas tuvumā, taču tā no Bihačas atrodas vairāk nekā 200 kilometru attālumā un spēj uzņemt līdz 400 cilvēkiem. Arī šī nometne dienas laikā ir piepildīta un daļa no bēgļiem pārvesta ar autobusiem uz Delijašas patvēruma centru, kas atrodas attālā kalnainā apvidū bez telefona vai interneta sakariem. Kā norādījuši aculiecinieki, policijas un brīvprātīgo palīgu starpā trūkst komunikācijas un arī pašu drošībnieku iecietība pret ieceļotājiem ar katru dienu samazinās.
Kā ziņo izdevums "medium.com", Bosnijas policija ir sākusi pieprasīt taksometru vadītājiem, lai tie pasažieriem, kuri izskatās pēc bēgļiem, pieprasītu uzrādīt dokumentus. Ja taksometra vadītājs atsakās to darīt, policija draud ar arestu un apsūdzībām cilvēku kontrabandā.
Izdevums norāda, ka šāda rīcība ir nelikumīga, jo pēc likuma nevienam, izņemot policiju, nav tiesību pieprasīt personai uzrādīt dokumentus.
Horvātijā migrantu un policistu sadursmes
Nedēļas sākumā, izplatoties nepatiesām ziņām par to, ka ES ļaus šiem cilvēkiem ieceļot Horvātijā, aptuveni 400 cilvēku devās robežas virzienā. Saņemot atteikumu šķērsot robežu, vairāki simti cilvēku sāka bloķēt galveno ceļu uz Maljavecas robežkontroles punktu, pilnībā slēdzot satiksmi. Aptuveni simts cilvēku trešdien centās ar spēku izlauzties līdz robežai, taču viņu centienus apturēja policijas vienības.
Izceļoties sadursmēm ar policiju, kas pielietojusi gan stekus, gan piparu gāzi, ievainojumus guvuši trīs migranti un divi horvātu policijas darbinieki.
Kā paziņojis Horvātijas premjerministrs Andrejs Plenkovičs, viņa valsts turpinās aizsargāt savu valsti no nelikumīgas migrācijas un neatļautas robežas šķērsošanas, vienlaicīgi turpinot ievērot starptautiskos, humānos un pašas Horvātijas likumus.
Iepriekš gan izskanējušas ziņas, ka horvātu policisti cīņā ar nelikumīgo robežu šķērsošanu paši brīžiem pārkāpj likumu.
Kā vairākiem Rietumu medijiem un arī palīdzības organizācijām atzinuši Horvātijā notvertie un atpakaļ uz Bosniju nosūtītie migranti, horvātu policisti bieži izceļoties ar īpašu brutalitāti, aizturētās personas tiekot piekautas, tām tiekot atņemtas vērtīgās lietas, sagrieztas pases un iznīcināti mobilie telefoni, tādējādi apgrūtinot šo cilvēku komunikāciju un navigāciju ceļā uz ES. Horvātijas iekšlietu ministrija asi nosodījusi šādus paziņojumus, taču atgādinājusi, ka robeža vairumā gadījumu tiek šķērsota nelikumīgi (un migranti to apzinās), tāpēc arī neviena no sūdzībām nav atzīta par pamatotu.
Nosoda vardarbības pielietošanu
Kā pirms mēneša intervijā televīzijas sabiedrībai "Al Jazeera" atzina Starptautiskās Migrācijas organizācijas Rietumbalkānu koordinators Peters van der Auverārts (Peter Van der Auweraert), ziņojumi par vardarbību ir oficiāli jāpārbauda. Taču pēc viņa vārdiem, vardarbības pielietošana jebkurā gadījumā nav pieņemama – ne saskaņā ar Eiropas cilvēktiesību likumiem, ne starptautiskiem cilvēktiesību likumiem.
Peters van der Auverārts uzsver, ka robežas ir iespējams kontrolēt stingri, neizmantojot vardarbību.
Trešdien, 24.oktobrī, Eiropas Parlaments (EP) apstiprināja vairākus likumus, kas modernizēs Šengenas informācijas sistēmu. Starp jaunievedumiem ir arī sistēmā ievadāmi jauni paziņojumi par atgriešanas lēmumiem, kas palīdzēs dalībvalstīm īstenot lēmumus atgriezt izcelsmes valstī tos ne-ES pilsoņus, kas te uzturas nelegāli. EP rezolūcijā norādīts, ka nelegāli dzīvojošo trešo valstu pilsoņu atgriešanas efektivitātes palielināšana ir īpaši svarīga, palielinot sabiedrības uzticību ES migrācijas un patvēruma politikai, kā arī nodrošinot atbalstu personām, kurām nepieciešama starptautiska aizsardzība.
Atgriežoties pie situācijas Bosnijā un trešo valstu pilsoņiem, jāpiemin vēl kāds izaicinājums, kas varētu aktualizēties arī nākotnē un arī citās valstīs. Proti, vēl maija beigās Bosnijas drošības ministrs Dragans Mektičs norādīja, ka īpašas problēmas varas iestādēm sagādā ieceļotāji, piemēram, no Irānas. Tas tāpēc, ka kaimiņos esošā Serbija ir atcēlusi Irānas pilsoņiem ieceļošanas vīzas. Šī iemesla dēļ Irānas iedzīvotāji Serbijā ieceļo legāli, pēc tam jau nelegāli caur Bosniju cenšoties nokļūt ES.
*
Raksts tapis projekta "Masu mediju iesaiste trešo valstu pilsoņu integrēšanā Latvijā" (Projekta Nr. PMIF/7/2016/1/02) ietvaros. Projekts tiek finansēts no Eiropas Savienības Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonda un Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Projekta īstenošana turpināsies līdz 2018. gada decembrim.
