Vairāki Eiropas līderi paziņoja, ka šāda vienošanās var palīdzēt sagraut cilvēku kontrabandistu rūpalu, jo patvēruma meklētājiem vairs nebūs jāizmanto viņu laivas, lai nokļūtu Eiropā. Dažas būtiskas detaļas gan vēl paliek neskaidras. Tostarp - kur rast Turcijas pieprasītos papildu trīs miljardus eiro.
Jaunās Turcijas prasības pirmdien lika mainīt iecerēto ES dalībvalstu līderu sanāksmes darba kārtību. Īsas un vienkāršas diskusijas vietā sarunas ievilkās pāri pusnaktij. Turcijas premjers Ahmets Davutoglu, kurš piedalījās šajā Briseles sanāksmē, negaidīti paziņoja, ka viņa valsts vēlas papildu trīs miljardus eiro bēgļu uzturēšanai. Tie būtu jāsaņem līdz 2018. gadam.
"Mēs vienojāmies, ka ir nepieciešams papildu finansējums, jo trīs miljardi, par kuriem jau iepriekš tika panākta vienošanās, bija tikai sākotnējā summa. Mūsu 29. novembra paziņojumā ir skaidri teikts, ka tā ir sākotnējā summa. Tagad ir skaidrs, ka ir nepieciešams papildu finansējums. Un es biju pārsteigts, redzot atsevišķos Eiropas izdevumos virsrakstus, ka Turcija pieprasa vairāk naudas. Nē, Turcija ne no viena neprasa nekādu naudu! Mēs tērējam naudu no sava valsts budžeta bēgļu uzturēšanai!
Es gribu skaidri pateikt, ka mēs pieprasām tikai godīgu nastas sadali, lai uzlabotu Sīrijas bēgļu stāvokli," paziņoja Davutoglu.
Sanāksmes laikā panākta sākotnējā vienošanās par papildu trīs miljardu eiro piešķiršanu Ankarai. Daļa no šiem līdzekļiem tiks izmantoti, lai sniegtu palīdzību Sīrijas bēgļiem, kuri uzturas nometnēs Turcijā.
Apmaiņā pret katru imigrantu, kurš no Grieķijas tiks nosūtīts atpakaļ uz Turciju, ES būtu jāpieņem viens sīriešu bēglis, kurš šobrīd atrodas Turcijā. Turklāt tie, kuri tik un tā izvēlēsies doties uz Eiropu nelegāli un tiks atsūtīti atpakaļ, būtiski samazinās savas iespējas gūt legālu patvērumu Eiropā. Vācijas kanclere Angela Merkele uzskata, ka šāda pieeja var būtiski uzlabot situāciju.
"Tas ļaus mums pārvērst nelegālo migrāciju legālajā, jo tie cilvēki, kuri izvēlēsies doties uz Eiropu nelegāli, nokļūs pašā saraksta apakšā. Tas pamudinās cilvēkus izmantot legālos, nevis nelegālos migrācijas ceļus. Šis Turcijas priekšlikums, ja to izdosies īstenot, patiesi ļaus mums būtiski mainīt situāciju. Tas sagraus šo saiti starp iekāpšanu nelegālā laivā un iespēju legāli palikt Eiropā," teica Merkele.
Tāpat Turcija vēlas, lai tās pilsoņiem jau no jūnija tiktu atvieglots vīzu režīms ar Eiropu, kā arī tiktu atvērtas jaunas sadaļas iestāšanās sarunās ar Eiropas Savienību. Eiropadomes priekšsēdētājs Donalds Tusks atzina, ka pret to iebilst Kipra. Tomēr viņš solīja noskaidrot, kādos apstākļos Kipra piekristu šīs sadaļas atvērt. Tusks arī pasvītroja, ka Ankara ir gatava pieņemt visus imigrantus, kurus NATO kuģi pārtvers Turcijas ūdeņos.
"Visi pieņemtie lēmumi sūta skaidru signālu, ka nelegālās migrācijas laiks uz Eiropu ir beidzies," paziņoja Tusks.
Tikmēr Francijas prezidents Fransuā Olands norādījis: "Turcija veic pasākumus, lai nodrošinātu Grieķijā ieradušos bēgļu atpakaļuzņemšanu. Ja Ankara turpinās stingri īstenot šādu politiku, iespējami arī vīzu režīma atvieglojumi Turcijas iedzīvotājiem. Tomēr tie tiks ieviesti, vadoties pēc jau iepriekš panāktās vienošanās."
Eiropas valstu satraukumu pagājušajā nedēļā izraisīja opozīcijas laikraksta slēgšana Turcijā, tāpēc sarunu laikā apspriests arī preses brīvības jautājums. Vācijas kanclere Merkele Turcijas kolēģim norādījusi, ka šī ir viena no svarīgākajām kopīgajām Eiropas vērtībām.
Ārlietu ministrijas parlamentārā sekretāre Zanda Kalniņa-Lukaševica („Vienotība”) intervijā Latvijas Radio atzina: lai arī Eiropadomes prezidents Tusks paziņojis, ka ar šo samitu ir pielikts punkts migrācijas viļņiem no Turcijas uz Grieķiju un tālāk – uz Eiropu, taču šim "optimismam jābūt ļoti piesardzīgam".
"Jāsaprot, ka migrācija Eiropas dienas kārtībā paliks vismaz piecus gadus un šī krīze tik ātri neatrisināsies," uzskata Kalniņa-Lukaševica.
Runājot par samitā nolemto, Ārlietu ministrijas parlamentārā sekretāre norādīja, ka šajā ziņā var runāt par trīs jautājumu blokiem. Pirmais - ir panākta vienošanās, ka Turcija uzņems atpakaļ visus tos migrantus, kas tiks aizturēti Turcijas teritoriālajos ūdeņos vai arī kas paši centīsies kaut kādā veidā šķērsot Grieķijas robežu un nokļūt tās salās.
"Detaļas par to tiešām tiks izstrādātas un vienošanās tiks noslēgta nākamās nedēļas nogalē nākamajā Eiropadomē," teica politiķe.
Viņa atzina, ka Turcija par gatavību noturēt "lielos migrācijas viļņus" vēlas kaut ko saņemt pretim. "Viņi sagaida, ka tiks pārvietoti kontrolētā veidā no Turcijas Sīrijas bēgļi uz Eiropas Savienību. Ir diezgan uzsvērts, ka [tas jādara] līdzšinējo apņemšanos ietvarā. Tur skaitļi vispār nav diskutēti, un tur nekas nemainās, teica Kalniņa-Lukaševica.
Tāpat Turcija cer, ka līdz šā gada jūnija beigām būs būtisks progress bezvīzu režīma ieviešanā starp Turciju un ES. Vēl tiek gaidīts ātrāk iedarbināt mehānismus ES līdz šim paredzētās finansiālās palīdzības izmantošanai, kā arī lūgts palielināt finansiālo atbalstu.
Jau ziņots, ka jau vairākas dienas pēc būtības ir slēgts arī Rietumbalkānu migrācijas ceļš, pa kuru caur Maķedoniju, Serbiju, Horvātiju un Slovēniju simtiem tūkstošiem bēgļu nokļuva Austrijā, Vācijā, Zviedrijā un citās valstīs. Daudz bēgļu pa jūru no Turcijas dodas uz Grieķiju, kur pašreiz atrodas jau 30 000 patvēruma meklētāju un bēgļu, kuri netiek laisti tālāk uz ziemeļiem.
Ar Turciju tiek runāts par iespēju uzņemt visus ekonomiskos migrantus, kuri tiks izraidīti no Eiropas. Taču Turcija izvirzīja jaunas prasības. Sanāksmē izskanēja dažādas naudas summas, ko Turcija vēl pieprasa no ES. Sākotnēji izskanēja 20 miljardi eiro, pēc tam trīs, bet pašā pirmdienas, 7.marta, vakarā - seši miljardi.
Jau iepriekš ES Turcijai solīja trīs miljardu eiro lielu atbalstu.
